Viņš atgādinājis, ka tas nebūt nav pirmais gadījums, kad pēkšņi izrādās, ka kādā valstī, uz kuru Maskava noskaitusies, daža laba pārtikas prece vairs neatbilst Krievijā noteiktajiem kvalitātes normatīviem. Iepriekš tas jau noticis gan ar amerikāņu tītariem, gan Gruzijas minerālūdeņiem un vīniem, gan Ukrainas sieriem, un nu pienākusi arī Lietuvas kārta.
Lai gan Krievijas galvenais sanitārais ārsts Genādijs Oņiščenko allaž apgalvo, ka šie aizliegumi noteikti vienīgi aiz rūpēm par valsts iedzīvotāju veselību un tiem neesot nekādas saistības ar politiku, tomēr laika ziņā tie nez kādēļ allaž sakrīt ar politiskām nesaskaņām, kas Maskavai izveidojušās ar attiecīgo valsti.
Žurnālists atkārtojis daudzu analītiķu pausto pārliecību, ka pie Lietuvai noteiktā aizlieguma vainojams novembrī gaidāmais Viļņas samits, kurā Eiropas Savienība cer nostiprināt saites ar valstīm, ko Krievija radusi uzskatīt par savu ietekmes sfēru, tostarp Ukrainu un Gruziju.
Par Oņiščenko apgalvojumiem nevairās zoboties žurnālisti arī pašā Krievijā.
"Gribētos uzzināt, kādā veidā mūsu sanitārajiem dienestiem gluži tehniski izdodas pāris dienu laikā izanalizēt jebkuru produkciju no jebkuras valsts un jebkurā apjomā," vaicā radiostacijas Eho Moskvi žurnālists Antons Orehs. "Citas analīzes velkas nedēļām un mēnešiem, bet pie Oņiščenko viss notiek vienā mirklī - kolīdz mēs saplēšamies ar Gruziju, Moldovu, Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Poliju, jau pēc divām trim dienām izrādās, ka esam lietojuši pārtikā tīro indi, kas ražota šajās valstīs," viņš raksta.
"Bet kas notiktu tad, ja mēs ar viņiem nebūtu sastrīdējušies? Tā arī turpinātu indēties, un Oņiščenko neko nesludinātu? Un kādu aizjūras indi mēs ēdam šobrīd, paši to pat nenojauzdami?" ironizē žurnālists, atzīdams, ka viņam pašam vēl ledusskapī, par laimi, glabājoties pāris paciņas iemīļotā lietuviešu biezpiena.
Savukārt odiozais Krievijas politologs Mihails Aleksandrovs visnotaļ atklāti izteicies, ka Lietuva esot "pati uzrāvusies uz Krievijas embargo". Viņaprāt, lietuviešu piena pārstrādātāji krituši par upuri paši savas valsts varas iestāžu "izlēcieniem pret Krieviju". "Lietuva dzīvo kaut kādā iluzorā pasaulē un iedomājas, ka, atrazdamās Eiropas Savienība un NATO, var kaitēt Krievijai," paziņojis Aleksandrovs, pieminot gan Lietuvas atbalstu ES Austrumu partnerības valstīm, gan centienus īstenot ES Enerģētikas direktīvas Trešās paketes prasības, kas aizskar koncerna Gazprom intereses.
Jau ziņots, ka 11.septembrī Krievijas Federācijas muitas dienests uzsāka detalizētas Lietuvas autokravu un pārvadātāju pārbaudes, sagādājot finansiālus zaudējumus Lietuvas kravu pārvadātājiem un loģistikas uzņēmumiem, bet nesniedzot nekādus oficiālus paskaidrojumus par savu rīcību. Savukārt no 7.oktobra Krievija noteikusi daļēju Lietuvas piena produktu ievešanas aizliegumu, medijos skaidrojot to ar produkcijas neatbilstību Krievijas noteiktajiem mikrobioloģiskajiem un sanitāri ķīmiskajiem rādītājiem. Saskaņā ar neoficiālām ziņām Maskava vienlaikus pastiprinājusi kontroli arī pār gaļas un zivju importu no šīs valsts. Oficiālu skaidrojumu Lietuva joprojām nav saņēmusi, neraugoties uz vairākkārtējiem pieprasījumiem.
No ceturtdienas ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu pastiprinātā muitas kontrole pie Krievijas un Lietuvas robežas gan atcelta, bet daļējais piena importa aizliegums joprojām ir spēkā.
Tikmēr, saasinoties spriedzei Nīderlandes un Krievijas attiecībās pēc starptautiskās vides aizstāvju organizācijas Greenpeace aktīvistu aresta Krievijā un Nīderlandes sāktā arbitrāžas procesa pret Krieviju, Maskava šonedēļ pauda neapmierinātību ar Nīderlandes piena produktu un tulpju kvalitāti un brīdināja par iespējamām sankcijām.