Gāze ceļ tiltu starp Maskavu un Pekinu

maijā, vēsta laikraksts _Diena._Līgumu, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un Ķīnas līdera Sji Dziņpiņam klātesot, 21.maijā parakstīja Krievijas gāzes kompānijas Gazprom un Ķīnas enerģētikas uzņēmuma China National Petroleum Corporation (CNPC) vadītāji. Atbilstoši vienošanās nosacījumiem Krievija, sākot ar 2018.gadu, trīsdesmit gadu laikā piegādās Ķīnai 38 miljardus kubikmetru gāzes gadā par kopumā 400 miljardiem ASV dolāru (~292,65 miljardi eiro). (Pagaidām nodomu līmenī arī tiek runāts par eksporta apjomu palielināšanu līdz 60 miljardiem kubikmetru gadā "vidējā termiņā" un līdz vairāk par simts miljardiem kubikmetru gadā jeb tagadējam Krievijas gāzes eksporta uz Eiropu apjomam - ilgtermiņā, par šīm piegādēm slēdzot atsevišķus līgumus.) Gāzes cenas noteikšanai līguma ietvaros tiks izmantota tāda pati formula, kā nosakot Krievijas gāzes cenas Eiropas valstīm, un neoficiāli aprēķini liecina, ka 1000 kubikmetru cena būs vidēji 350 ASV dolāru (~256 eiro), īpaši neatšķiroties no vidējās cenas Eiropas valstīm (šobrīd ap 370 dolāriem ( ~271 eiro) par 1000 kubikmetriem).Vienošanās ir lielākais enerģētikas kontrakts ne tikai Krievijas, bet arī visas pasaules vēsturē un nozīmē, ka Maskava kļūs par nozīmīgu spēlētāju strauji augošajā Āzijas un īpaši Ķīnas energoresursu tirgū.Vairāki eksperti Krievijas - Ķīnas gāzes kontraktu saista ar politisko krīzi Ukrainā un uzskata, ka Krievijas straujā pagriešanās Austrumu virzienā notikusi piespiedu kārtā, izjūtot bažas par rietumvalstu sankcijām. Šī viedokļa aizstāvji arī norāda, ka panāktās vienošanās vēl jāīsteno dzīvē, ko var traucēt, piemēram, rietumvalstu lēmums aizliegt atsevišķu enerģētikas tehnoloģiju pārdošanu Krievijai, kas aizkavēs infrastruktūras izveidi. Turklāt, mainoties situācijai globālajā enerģētikas tirgū, Ķīna vai Krievija var secināt, ka vienošanās tai nav izdevīga un pārdomāt.Citi mazāk politizēti analītiķi šo vienošanos uzskata par abpusēji izdevīgu kompromisu, norādot, ka cena ir gan rentabla Krievijai, gan izdevīga Ķīnai. Tiek uzsvērts, ka tikpat lielā mērā, kā Krievijai nepieciešams diversificēt energoresursu eksportu, Ķīnai nepieciešamas garantētas liela mēroga gāzes piegādes. Jau šobrīd Ķīna patērē vairāk gāzes nekā iegūst, un arī esošo gāzes eksportētāju (galvenokārt Turkmenistānas, Indonēzijas un Austrālijas) iespējas ir ierobežotas, tādēļ iztrūkumu Pekina sedz, importējot sašķidrināto gāzi no faktiski vienīgā pieejamā avota - Kataras - par cenu - 680 ASV dolāru ( ~ 497,51 eiro) par 1000 kubikmetriem. Prognozes liecina, ka 2020. gadā gāzes patēriņš Ķīnā sasniegs 300-350 miljardus kubikmetru gadā, no kuriem valsts pati spēs iegūt tikai 115 miljardus kubikmetru, bet 2030. gadā Ķīnai jau būs nepieciešami vairāk nekā 600 miljardi kubikmetru gāzes. Likumsakarīgi, ka starp divām alternatīvām - Krieviju un Kataru - Pekina priekšroku deva pirmajai.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 26.maija, numurā!