Kā norādīts dokumentā, pandēmija nav mainījusi Kremļa stratēģiskos mērķus, vienīgi nedaudz ierobežojusi ārpolitiskās darbības iespējas.
"Krievija apzinās, ka virzība uz daudzpolaritāti pastiprina konflikta risku, jo pieaug lielvalstu sacensība par resursiem un ietekmes sfērām," raksta ziņojuma autori.
Tomēr Maskava cer, ka pati šai situācijā būs ieguvēja, jo daudzpolaritātē saskata iespēju paplašināt sev ģeopolitiskās manevrēšanas telpu - pirmām kārtām uz rietumvalstu rēķina, viņi norāda.
"Krievijas vadība uzskata, ka globālā epidēmija liks rietumvalstīm koncentrēt uzmanību uz savām iekšējām politiskajām un ekonomiskajām problēmām, sekmēs populistisku un ekstrēmistisku kustību attīstību un iedragās Rietumu sabiedrības uz vērtībām balstīto un institucionālo vienotību. Krievija no savas puses ir gatava pieliet eļļu ugunij, lai veicinātu šīs tendences," atzinuši Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta eksperti.
Viņu vērtējumā tas nozīmē, ka šogad atkal var sagaidīt Krievijas ietekmes operācijas, kuru mērķis būtu radīt vai padziļināt šķelšanos gan starp rietumvalstīm, tai skaitā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, gan šo valstu sabiedrības iekšienē.
Kā šādas ietekmes piemēru ziņojuma autori min centienus diskreditēt rietumvalstīs radītās vakcīnas pret Covid-19 un mēģinājumus šo informāciju izplatīt arī Rietumu medijos.
"Ar šādām apmelojumu kampaņām Krievija cer, no vienas puses, veidot pasaules tirgū labvēlīgākas pozīcijas pati savām vakcīnām un, no otras puses, apmierināt savas stratēģiskās ambīcijas, parādot sevi kā pirmo starp lielvarām, kas spēj piedāvāt Covid-19 krīzes risinājumu," secinājis izlūkdienests.
Attiecībā uz Eiropas Savienību Krievijas ilglaicīgais mērķis ir panākt sankciju vājināšanu vai atcelšanu, pašai neveicot nekādu piekāpšanos, norāda ziņojuma autori.
Viņi vērš uzmanību uz pašas Krievijas cinisko uzvedību, kas izpaudusies gan opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija indēšanā, gan 2014.gadā notikušās avioreisa MH17 lidmašīnas katastrofas izmeklēšanā, gan kiberuzbrukumos Rietumu institūcijām, gan pēdējo gadu laikā Eiropas pilsētās notikušajos atentātu mēģinājumos, kas tiek saistīti ar Maskavas specdienestiem.
Kremļa stratēģiskā prioritāte ir tuvākās kaimiņvalstis, pirmām kārtām jau savas ietekmes noturēšana Ukrainā un Baltkrievijā, teikts ziņojumā.
"Ņemot vērā, ka Krievijas politika kaimiņvalstu reģionā nav mainījusies un neveicina virzību uz demokrātisku principu ievērošanu un brīvām vēlēšanām, ļoti iespējams, ka turpmākie gadi reģionā nesīs jaunas krīzes, radot gan tiešus, gan netiešus drošības apdraudējumus Igaunijai un plašākā nozīmē arī Eiropai," norādīts dokumentā.