Viņš piebilda, ka bez šaubām svarīga loma ir arī Amerikas Savienotajām Valstīm.Igaunijas prezidents atzina, ka šobrīd ir ļoti reāla jauna militārā konflikta izcelšanās starp Krieviju un Gruziju.«Es to redzu tā, ka no jauna konflikta uzliesmojuma ir izdevies izvairīties galvenokārt tāpēc, ka Gruzija nav padevusies provokācijām. Visnepatīkamākais aspekts šajā visā ir Krievijas atteikšanās piekrist efektīvai starptautiskai misijai reģionā, bloķējot ANO un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijas, kas būtiski palielina konflikta iespējamību,» sacīja Ilvess.Viņš norādīja, ka, lai izvairītos no jauna bruņota konflikta, ir nepieciešama lielākas starptautisko novērotaju misijas klātbūtne, kā arī uzsvēra, ka Krievijai jāsāk pilnībā ievērot Sarkozī miera plāns un jāizved savs karaspēks līdz pirmskonflikta pozīcijām.Tuvojoties Krievijas-Gruzijas konflikta gadadienai 7.augustā, Tbilisi un Maskavas attiecības kļuvušas arvien saspīlētākas. Abas puses apvaino viena otru provokācijās pie Dienvidosetijas robežas, un Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili lūdzis ASV un Eiropas Savienības (ES) atbalstu spriedzes mazināšanā un iespējama atkārtota konflikta novēršanā.Jau ziņots, ka Krievija sestdien apsūdzēja Gruziju Dienvidosetijas teritorijas apšaudē ar mīnmetēja šāviņiem un brīdināja Gruziju par Krievijas armijas iespējamu atbildes reakciju, savukārt Gruzija Krievijas apsūdzības noliedza. ES novērotāji izmeklējuši ziņas, ka sestdien esot apšaudīts Dienvidosetijas Aizsardzības ministrijas novērotāju postenis, taču neesot tam atraduši nekādus pierādījumus.Tikmēr Krievija otrdien paziņoja, ka, reaģējot uz Gruzijas provokācijām, paaugstinājusi Dienvidosetijā dislocēto armijas vienību kaujas gatavību.Gruzija pērn naktī no 7. uz 8.augustu ieveda savu karaspēku separātiskajā Dienvidosetijā. Krievija uz to reaģēja, ievedot savus spēkus Dienvidosetijā un padzenot no turienes Gruzijas karaspēku, kā arī okupējot daļu Gruzijas. Īstenojot ar ES toreizējās prezidējošās valsts Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī starpniecību panākto sešu punktu pamiera vienošanos, Krievija 22.augustā pabeidza karavīru izvešanu no Gruzijas. Savukārt saskaņā ar Sarkozī un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva 8.septembra vienošanos Krievija 8.oktobrī pabeidza karaspēka izvešanu no pašas izveidotajām tā dēvētajām drošības zonām pie Abhāzijas un Dienvidosetijas.Taču Krievijas spēki vēl joprojām kontrolē Ahalgori rajonu Dienvidosetijas austrumos un daļu Kodori ielejas Abhāzijas dienvidos, kas līdz militārā konflikta sākumam atradās Tbilisi kontrolē. Gruzija, kas ir pārtraukusi diplomātiskās attiecības ar Krieviju, uzsver, ka abas separātiskās republikas ir tās teritorijas neatņemamas sastāvdaļas.Dienvidosetija un Abhāzija 90.gadu sākumā pasludināja neatkarību no Gruzijas, tomēr tās par neatkarīgām valstīm pēc pagājušā gada militārā konflikta atzina tikai Krievija un Nikaragva.
Ilvess: ES var novērst jaunu bruņotu konfliktu starp Gruziju un Krieviju
Eiropas Savienība (ES) pašlaik ir tā starptautiskā organizācija, kurai ir ļoti labas iespējas novērst jaunu bruņotu konfliktu starp Gruziju un Krieviju, uzskata Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess.«Pirmām kārtām tas ir jautājums par to, kurš spēj ietekmēt Krievijas un arī Gruzijas rīcību. ES noteikti ir tāda struktūra,» trešdien teica Ilvess.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.