Haspekova uzskata, ka Eiropa pašlaik ir sadalīta divās nometnēs, turklāt dalījums ar katru brīdi paliek tikai plašāks. Viņa uzskata, ka pašreizējie notikumi nesākās ar Krimas aneksiju, bet gan ar pašas starptautiskās sistēmas nesakārtotību, kurā nevar vainot tikai Krieviju. Viņa arī norādīja, ka līdz šim bieži ticis runāts par Rietumu pasauli un Krieviju kā partneriem, taču reāls darbs pie šādas sadarbības tā arī nekad nav ieviests, jo nav bijis gribasspēka. Eksperte tāpat uzsvēra, ka arī no Eiropas partneriem īsts darbs tā arī netika sākts, jo trūka uzticības.
"Attiecības nekad nebūs kā agrāk, turklāt krīze turpināsies vēl ilgu laiku. Minskas līgumi nedarbojas. Krievija redz, ka Eiropa nav stipra. Abas iesaistītās puses tā vietā, lai iesaistītos dialogā, sēž un gaida, kurš izrādīsies vājāks," sacīja eksperte, uzsverot, ka ir jāatmet domas par jebkāda veida barjeras izbūvi starp Krieviju, jo tas situāciju nerisinās. Viņa arī uzskata, ka abām pusēm ir pietiekami daudz problēmu, kuru risināšanā tās var sadarboties, par piemēru minot biznesu, civilos kontaktus, izglītības problēmas, kā arī Eiropā aktuālo bēgļu jautājumu.
Eksperte uzskata, ka Minskas līgumu ieviešana pašlaik ir aizkavējusies, jo abas iesaistītās puses nav gatavas sākt nepieciešamās darbības, baidoties, ka atpakaļ neko nesaņems. "Es teiktu, ka tā ir lielākā problēma. Mēs visi vēlamies stabilas valstis, tostarp Ukrainu," sacīja Haspekova.
Savukārt Frīdriha Ēberta fonda pārstāvis Reinhards Krumms pauda viedokli, ka nepieciešama jauna Eiropas miera politika, kas iekļautu arī Baltijas valstis. "Krievija ir stipra, un mums tas ir jāņem vērā, taču Krievija nav vienīgā valsts, kas rada bažas," sacīja Krumms. Viņš uzsvēra, ka iespējamos nākotnes scenārijus nav iespējams precīzi modelēt, jo pastāv nepārtrauktas notikumu izmaiņas. Krumms gan norādīja, ka viens no pozitīvākajam variantiem būtu, ja Krievija sāktu reformas un kļūtu par patiesi demokrātisku valsti, uzlabojot attiecības ar ES. Tomēr šāds notikumu scenārijs pašlaik nešķiet reāls.
Tāpat pastāv citi scenāriji, kuros ES ar Krieviju dalās ar savām vērtībām, strādājot kopā, bet tajā pašā laikā atstājot iespēju nepieciešamības gadījumā vienam no otra nedaudz norobežoties. Vissliktākais scenārijs, kā skaidroja Krumms, ir iespēja, ka attiecības neuzlabosies. "Bez Minskas otrā līguma mēs nevaram virzīties tālāk, tas ir vienīgais mūsu ceļš, un to saka arī Vācijā. Mums nepieciešami vairāki kanāli saziņai ar Krieviju, izmantojot arī ES. Ir jāsaprot sarkanās līnijas, un militārā opcija nav labs risinājums," sacīja Krumms, piebilstot, ka ilgtermiņa attīstības scenārija noteikšana pašlaik ir grūts uzdevums, taču mums kopīgi jāstrādā, lai ilgtermiņā abas puses spētu sadarboties un uzturēt draudzīgas attiecības.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.