"Man nav nekas pretī vēl septiņiem gadiem. Tas pat būtu amizanti, ja mēs ar Aigaru, pat vecīši būdami, turpinātu vadīt SuperBingo," viņa smaida. Vēl Lienes darbdienas aizņem deju nodarbības. Tāpēc pat konkurenti — LNT veiksmes spēli Zelta drudzis — Lienei nav izdevies redzēt. Toties pārdzīvojumu un reizumis arī spēlētāju ceptu pīrādziņu viņai netrūkst. Vai, jau septīto gadu vadot spēli, nav iestājusies rutīna? Laiks paskrējis ļoti ātri, bet rutīnu nejūtu it nemaz. SuperBingo ir vienreiz nedēļā, starp raidījumiem ir nedēļu ilga atslodze. Ik pa laikam pamainās spēles noteikumi. Agrāk SuperBingo vadīju ar Viesturu. Tagad atkal pārmaiņas — jauna, plašāka studija. Arī katrs raidījums ir kaut kas jauns: jauni spēlētāji, jauni notikumi, emocijas. Latvijā neviens cits tik ilgi nepārtraukti loteriju spēli nevada... Man jāsaka paldies, ka šovs kā tāds notiek tik ilgi. Paldies skatītājiem, ka viņi atbalsta un spēlē. Arī veidotājiem, ka spēj ieinteresēt spēlētājus. Protams, sponsoriem, un vēl, un vēl. Visai komandai! SuperBingo savā ziņā ir arī mans hobijs, un pagaidām tas nekādas problēmas nesagādā. (Smejas.) Vai spēles vadīšanai kā hobijam ir arī neērtā puse? Lai arī kas notiktu, SuperBingo filmēšana notiek katru sestdienu. Tāpēc, no šīs puses skatoties, oficiāla atvaļinājuma man nav, jo katru nedēļu jābūt uz vietas. Protams, ja tiešām gribas kaut kur aizbraukt, iepriekš jābrīdina un jāsameklē kāds savā vietā. Šo gadu laikā kādiem diviem trim SuperBingo raidījumiem ir bijusi cita vadītāja. Zelta drudža vadītāja Liene minēja, ka reizēm uz ielas cilvēki mēģinot sarunāt ar viņu laimestu. Vai tev arī tā ir bijis? Tādā sarunu līmenī ir bijis, ka prasa: "Nu, vai nevar sarunāt..." Uz ielas manu, ka nodomā — kaut kur redzēta — un pasmaida. Līdz šim publiski izjustā uzmanība bijusi ļoti labdabīga. Laikam tāpēc, ka televīzijā esmu katru nedēļu 40 minūtes, kuru laikā nevienam nesakrītu uz nerviem. (Smejas.) Tiešām visi saka tikai to labo? LatLoto sargā spēles vadītājus, un mēs paši nekādas atsauksmes nesaņemam. Esmu dzirdējusi, ka nākot gan visādas žēlabas un pārmetumi, un zvanīšanās no tantēm un onkuļiem — kā jūs tik negodīgi darāt? Tā kā es mācu dejošanu, ir gadījies, ka pienāk divpadsmitgadīga meitenīte un saka: "Mans tētis lika jums nodot sveicienu." (Smejas.) Kādos dejošanas projektos paiet tava ikdiena? Pēc izglītības esmu horeogrāfe un dejotāja — tāda radoša profesija. Varētu arī teikt — brīvmāksliniece. Piedalos tur, kur mani uzaicina, tāpēc to nevar uzskatīt pilnīgi par maizes pelnīšanas darbu. Pagaidām ir projekti, kas ilgs kādu laiku, — ar tiem arī viss notiek. Kamēr jauns un aktīvs, tikmēr to visu var izdarīt. Jau vairākus gadus oficiāli strādāju arī kustību teātrī Zīļuks — tas man ir pamatdarbs. Kas tuvāk sirdij — mācīt citiem dejot vai dejot pašai? Tas ļoti mainās. Pirms vairākiem gadiem deju grupā Ritms, kurā es arī dejoju, par mani pāris gadu vecāka meitene teica, ka pati vairs negrib dejot, labāk organizēšot. Tad man likās — kā var negribēt dejot, kāpt uz skatuves?! Tagad saprotu, ka ar vecumu viss tomēr mainās. Tagad man ir tāds posms, dejošana piebremzējusies. (Pauze.) Kaut gan no skatuves pavisam es vēl nevaru aiziet. Kāda skolotāja tu esi? Ar mani var sarunāt, bet visu nepieļauju. Esmu ļoti draudzīga un čomiska. Taču skolēni zina, ko var un ko nevar atļauties. Ir svarīgi parādīt savu nostāju, lai zina, ka laiskoties nodarbībās nevarēs. Vairākus gadus esi redzama uzvedumā Cabaret — trakulīgā kabarē atmosfēra un eleganti mierīgā SuperBingo vadīšana man, piemēram, šķistu nesavienojamas. Pašā pirmajā Cabaret nepiedalījos, bet nu jau tur dejoju, ja nekļūdos, četrus gadus. Man ir teikuši, un arī pati esmu ievērojusi — uz skatuves es varu izdarīt ļoti, ļoti daudz. Uz skatuves no manis nāk laukā vienkārši neiedomājamas lietas. Jā, īstenībā tikai tā es sevi varu iepazīt — it īpaši Cabaret, kur, minimāli tērptai, skaisti jādejo... Jā, tas ir pavisam citādi nekā SuperBingo studijā. Kurš no šiem tēliem — mierīgākais vai trakulīgākais — atbilst tavai īstajai būtībai? Vajadzīgs gan viens, gan otrs. Pēc dabas esmu tāda, ka man it kā vajadzīga stabilitāte, bet nepārtraukti kaut kam arī jāmainās un jāattīstās. Arī mājās man visu laiku prasās kaut ko pārkārtot, iegādāties. Es nevaru visu laiku dzīvot rutīnā — tas mani nogalinātu. Varbūt tieši dažādības dēļ kādu laiku esi mācījusies dziedāt pie privātskolotāja? Tā ir galīgi pamesta un tā īsti laikam neiesākta sirdslieta. Neatliek laika. Bērnībā man patika pie spoguļa dziedāt ar matu lakas flakonu rokās un dejot… Pamazām tas viss arī ir piepildījies. Arī tajā pašā Cabaret — dziedāju fona vokālu. Visu to zinot, negribas ticēt, ka neesi aicināta piedalīties nevienā šovā. Pirms sākās pirmais projekts Dziedi ar zvaigzni, man piedāvāja dziedāt kopā ar Mārtiņu Freimani. Taču beigās nepiezvanīja un paņēma Elitu Mīlgrāvi. Tā kā iedūra āķi lūpā — es pat sapriecājos... Un tad viss nobruka, un mani nepaņēma. Varbūt nākamreiz. Ne jau par nopietnu zvaigzni gribu kļūt, bet savam priekam labprāt padziedātu. Tā kā šoreiz abi šovi bija vienlaikus, kuru no tiem skatījies tu? Visu laiku un par visu biju lietas kursā. Ja netiku pie televizora, paskatījos internetā. Interesanti, jo lielāko daļu dalībnieku zinu personiski. Īstenībā nevienu vakaru nebija tā, ka es speciāli sēdētu un gaidītu kādu šovu: man ļoti vēlu beidzas darbs; pa dienu visiem dejotājiem ir pamatdarbs, un dejošana notiek vakarā. Vai dejošana Latvijā var būt ienesīgs pamatdarbs? Var būt. Bet man vienmēr ģimene bijusi pirmajā vietā. Katrreiz, kad ir kāds dejošanas projekts, es nevaru 100% atdoties darbam. Bet tur ir jābūt pilnībā iekšā — no rīta līdz vakaram visu laiku. Protams, ir cilvēki, kuri to var, piemēram, mana pasniedzēja Olga Žitluhina. Viņa ir cilvēks, kura ir pilnībā savā darbā, absolūta fanātiķe — tieši tāpēc viņai iet tik labi. Viņai ģimenei neatliek laika. Vienmēr kaut kas ir jāupurē. Vai arī veiksmes spēlēs nav tā, ka daļa spēlētāju pārāk upurē un pārāk nopietni uztver šo spēli? Ir visādi cilvēki. Ir tādi, kas spēlē pirmo reizi un tiek pie liela laimesta — mašīnas vai 10 000 latu. Ir tādi, kas spēlē kopš raidījuma pirmās dienas... Es pat nebrīnos, ka ir cilvēki, kas to uzskata par maizes pelnīšanas darbu, šausmīgi pārdzīvo... Ir cilvēki, kurus ļoti bieži redzam studijā. Gribētos gan, lai SuperBingo ir kā viegla izklaide svētdienas rītā. Un par naudu es vispār nedomāju. Mums ar Aigaru ir svarīgas emocijas — jūtam līdzi un pārdzīvojam par katru. Reizēm pat tik ļoti, ka šķiet — pati esmu laimējusi. Tev taču ir lieliska iespēja aizkulisēs patrenēties, kā pareizi griezt laimes ratu! Es labāk nemēģinu. Neaizraujos ar loterijām, jo zinu, ka man būtu ļoti grūti tikt no tā ārā. (Smejas.) Tā ir tikai spēle. Pašā sākumā gan esmu nopirkusi pa kādai loterijas biļetei. Mans vienīgais laimests līdz šim ir bijis ceļojums uz Parīzi, ko laimēju raidījumā Labākie draugi. Taču vienmēr esmu uzskatījusi, ka man neveicas. Tomēr, pērn FHM 100 pasaules seksīgāko sieviešu topā tu esi nākamā pēc Britnijas Spīrsas — 41.vietā. Re, kā! Nokritusi esmu. (Smejas.) Pirms kāda laika biju augstāk. *** Azarts TV ekrānā Va/s Latvijas loto rīko četras skaitļu loterijas ar papildspēli un vienpadsmit momentloterijas. Populārākais Latvijas loto produkts ir skaitļu loterija SuperBingo SuperBingo izlozē šogad laimētas 10 automašīnas Spēles uzkrājums uz nākamo izlozi ir sasniedzis šīs spēles rekordu — Ls 52 000, un, laimējot SuperBingo līdz 42.bumbiņai, uzkrājuma ieguvējs saņems dāvanā arī māju Avots: LETA
Liene Stepena. SuperBingo vadīšana — brīvmākslinieces hobijs
Kad pirms septiņiem gadiem Liene, būdama studente, gāja uz laimes spēles SuperBingo vadītājas atlases konkursu, viņai pat sapņos nerādījās, ka šai darbavietā paliks tik ilgi. Tagad Liene Stepena (vēl nesen — Bērziņa) atzīst, ka televīzija palīdzējusi kļūt pašpārliecinātākai un būt gatavai strādāt arī tiešajā ēterā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.