Šiarlijs intervijā valsts radiostacijai norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) cenšas noskaidrot, vai Krievija ir spējīga kopā ar starptautiskajiem aizdevējiem piedalīties finanšu palīdzības programmā Kiprai un cik daudz tā varētu atvēlēt.
Oficiāli Kipra vien lūgusi, lai termiņš 2,5 miljardu eiro (1,7 miljardu latu) aizdevumam, kas no Maskavas saņemts 2011.gadā un ko paredzēts atmaksāt 2016.gadā, tiktu pagarināts vēl par pieciem gadiem. Šiarlijs sacīja, ka viņš sagaida pozitīvu iznākumu atmaksas jautājumā nākamajā mēnesī.
Eirozonas finanšu ministri pagājušajā nedēļā notikušajā sanāksmē nepieņēma lēmumu saistībā ar Kipras aizdevuma programmu, jo pārrunas par banku rekapitalizāciju vēl turpinās. Paredzams, ka kopējais finanšu palīdzības apjoms sasniegs 17,5 miljardus eiro (12,2 miljardus latu), taču nesaskaņas par tās nosacījumiem likušas ES atlikt vienošanos līdz prezidenta vēlēšanām, kas ieplānotas nākamajā mēnesī. Vācija arī paudusi bažas par palīdzības sniegšanu, kritizējot Kipras bankas par tā dēvētā patvēruma nodrošināšanu nodokļu nemaksāšanai un naudas atmazgāšanai Krievijas oligarhiem.
Lēmums šajā jautājumā paredzēts martā, taču Kiprai pirmo aizdevuma maksājumu nāktos gaidīt ilgāk, jo jebkuru vienošanos nepieciešams apstiprināt vairāku Eiropas valstu parlamentos.