Kopējais no Krievijas aizplūdušā kapitāla apjoms pērn gan samazinājies līdz 56,8 miljardiem dolāru (29,8 miljardiem latu), salīdzinot ar 80,5 miljardiem dolāru (42,3 miljardiem latu) 2011.gadā.
Centrālās bankas aizejošais priekšsēdētājs Sergejs Ignatjevs laikrakstam Vedomosti norādīja, ka no 49 miljardiem dolāru, kas no valsts aizplūduši pretlikumīgā veidā, aptuveni 14 miljardi dolāru (7,3 miljardi latu) bijuši neatļautos tirdzniecības darījumos, bet pārējā daļa Krieviju pametusi apšaubāmās naudas shēmās. "Tajās varētu būt iekļauti maksājumi par narkotiku piegādi un nelikumīgiem sūtījumiem, kukuļi un maksājumi amatpersonām vai vadītājiem, kas veic pirkumus lielās privātās kompānijās," sacīja Ignatjevs. "Vai arī tās varētu būt shēmas saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas."
Kapitāla aizplūšana Krievijas ekonomiku negatīvi ietekmējusi visu postpadomju ēru un tā tiek uzskatīta par galveno rādītāju investoru uzticības trūkumam valsts reformām. Investoru aptaujas norāda uz bažām ne tikai par kukuļņemšanu un korupciju, bet arī par tiesu neatkarības trūkumu un bailēm, ka Kremļa politiķi varētu ietekmēt būtiskākos ekonomikas lēmumus.