Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Braže klāstīja, ka starptautiskā tirdzniecībā ir jāspēj nodrošināt, lai gan nacionālie ES, gan mūsu nodokļu maksātāju līdzekļi nonāktu tajās valstīs, kuras ievēro starptautiskās tiesības un ANO statūtu pamatprincipus, nevis pie agresoriem.
"Pērkot preces no Krievijas un Baltkrievijas, šī nauda nonāk Krievijas budžetā un palīdz finansēt agresijas karu pret Ukrainu. Tas nav pieņemami," akcentēja ārlietu ministre.
Braže pauda stingru atbalstu Zviedrijas priekšlikumam Eiropas Komisijai (EK) - turpināt darbu tarifu paaugstināšanā Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes produkcijas importam ES, lai mazinātu Krievijas iespējas gūt ienākumus karadarbības Ukrainā finansēšanai. Zviedrija priekšlikumu EK iesniedza kopā ar septiņām ES dalībvalstīm - Latviju, Dāniju, Igauniju, Somiju, Īriju, Lietuvu un Poliju.
Ārlietu ministre arī pateicās EK priekšsēdētājas izpildvietniekam Valdim Dombrovskim (JV) par viņa mandāta laikā paveikto, tostarp stiprinot ES tirdzniecības attiecības ar ASV divpusēji un ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomē. Dombrovskim šī bija noslēdzošā sanāksme tagadējā amatā.
Diskusijā par ES tirdzniecības politikas nākotni Braže uzsvēra, ka drošība un aizsardzība ir pamats ekonomiskajai izaugsmei un labklājībai, tādēļ Latvija daudz iegulda iekšējā drošībā un robežu un muitas dienestu darbā, un aizsardzībai nākamgad novirzīs jau 3,5% no iekšzemes kopprodukta.
Ārlietu ministre arī piebilda, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir būtiski izmantot visus pieejamos ES instrumentus - tirdzniecības līgumus, jaunas partnerības, tirgus aizsardzības instrumentus un citus, bloka uzņēmēji varētu sekmīgi darboties jaunos tirgos, iegūstot līdzekļus aizsardzības finansēšanai. Tāpat, Bražes ieskatā, svarīgi nodrošināt, lai ES uzņēmēji nebūtu pakļauti negodīgai konkurencei.
Viņa arī uzsvēra, ka ES tirdzniecības nolīgumu tīkla paplašināšana ar uzticamiem partneriem globāli demonstrē pozitīvo ietekmi, piemēram, kopš 2010.gada ES pakalpojumu eksports ar Koreju ir palielinājies par 200%. Pēc Bražes paustā, arī nākamajā EK termiņā drošības un aizsardzības vajadzībām ir jābūt prioritātei, tostarp īstenojot tirdzniecības politiku.
Ministre aicināja panākt jaunu tirdzniecības nolīgumu drīzu noslēgšanu ar Latīņamerikas un Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, īpaši izceļot sarunas ar globālajiem izaugsmes centriem - Dienvidaustrumāzijas Nāciju asociācijas valstīm. Viņasprāt, atvērta un brīva tirdzniecības politika ļauj dažādot noieta tirgus, virzīt inovācijas, dod piekļuvi kritiskajiem izejmateriāliem, aizsargā un stiprina ES konkurētspēju, turklāt spēcīgas tirdzniecības saiknes būtiski veicina divpusējās attiecības un sadarbību ar partnervalstīm.
Diskusijā par ES un ASV tirdzniecības attiecībām, tostarp saistībā ar gaidāmo ASV administrācijas maiņu, dalībnieki pārrunāja nākamos soļus, lai stiprinātu transatlantiskās tirdzniecības attiecības. Braže uzsvēra uzsvēra, ka ASV ir un būs stratēģiskais partneris un ciešs sabiedrotais, tāpēc ES ir jāturpina stiprināt transatlantiskās tirdzniecības attiecības un sadarbība ar ASV. Viņa norādīja, ka vienlaikus svarīgi ir veidot partnerību ar ASV ne tikai tirdzniecībā, bet attīstot sadarbību arī ekonomiskās drošības, enerģētikas, drošības un citos nozīmīgos jautājumos.
Neformālā viedokļu apmaiņā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) reformu virzību Braže uzsvēra, ka ir būtiski kopējiem spēkiem virzīt visaptverošu organizācijas reformu. Viņa atzīmēja, ka PTO ir jāspēj reaģēt uz šodienas izaicinājumiem, un tās ikdienas darba kārtībā ir jābūt ekonomikai svarīgi jautājumiem, ņemot vērā aktuālos ģeopolitiskos izaicinājumus.