Rietumvalstu žurnālisti no notikuma vietas vēsta, ka Krievijas
karaspēka vienības iebrukušas dziļāk Gruzijas teritorijā un dodas
Tbilisi virzienā. Krievijas karaspēka kolonnā ir desmitiem
bruņutehnikas vienību un simtiem karavīru, ziņo CNN un AP. Gruzijas amatpersonas uzskata, ka Krievija vēlas pārņemt savā kontrolē armijas bāzi Tbilisi apkaimē.
Gori tikmēr vērojama laupīšana, jo Dienvidosetijas separātistu kaujinieki aplaupa vietējos iedzīvotājus. Krievijas karaspēks izveidojis kontrolpunktus pie pilsētas un ieņēmis pamestu Gruzijas artilērijas bāzi dažus kilometrus no pilsētas centra. Ziņas par laupīšanu pienāk arī no gruzīnu ciematiem Gori apkaimē.
Arī Dienas speciālkorespondents Gruzijā šodien ziņoja, ka vairākās Gruzijas pilsētās šorīt ir iegājušas Krievijas armijas vienības un tanki — Gori pilsētā, arī Poti un Zugdidi, tā apdraudot tur palikušos civiliedzīvotājus. Šo Krievijas armijas kustību varētu vērtēt kā atbildi vakar Maskavā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva un Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī parakstītajam dokumentam, vēsta Dienas korespondents.
Krievijas un Gruzijas līderi principā piekrituši atbalstīt Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī piedāvāto miera plānu, kas sastāv no pieciem punktiem. Abas puses apņēmušās izbeigt karadarbību un atgriezties savās pozīcijās pirms karadarbības sākuma. Šis pavērsiens tiek uzskatīts par Gruzijai neizdevīgu, jo nozīmē, ka Tbilisi faktiski zaudēs jebkādu kontroli pār Dienvidosetiju un Abhāziju. Taču ņemot vērā sakāvi kara laukā, Gruzijai nekas cits neatliek, kā vien pakļauties Krievijas prasībām. No miera plāna gan izņemts sestais punkts par starptautiskām sarunām, kurās varētu apspriest Dienvidosetijas un Abhāzijas turpmāko statusu. Krievija esot piekritusi, ka abu reģionu piederība Gruzijai un Gruzijas teritoriālā vienotība netiek apšaubīta.
Trešdien tiekas arī Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri, lai apspriestu Krievijas un Gruzijas konflikta sekas. Dalībvalstu vidū nav vienprātības, jo jaunās dalībvalstis ar Poliju un Baltijas valstīm priekšgalā pieprasa bargi nosodīt Krieviju, kam nepiekrīt vecās dalībvalstis, kas vēlas saglabāt labas attiecības ar Maskavu. Ministri apspriedīs arī iespējamo ES miera spēku līdzdalību miera uzturēšanas operācijās Dienvidosetijā, lai gan Krievija diez vai piekritīs ES spēku iesaistīšanai. Maskava vēlas paturēt savus «miera spēku» karavīrus Dienvidosetijā.
Pēc sākotnējās klusēšanas bargu kritiku Krievijai veltījušas ASV un Lielbritānijas amatpersonas. Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Milibends apsūdzējis Krieviju, ka tā izmanto «XIX gadsimta politikas» paņēmienus. ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa telesabiedrībai ABC atzina, ka Krievijas rīcība līdzinās 1968.gada PSRS iebrukumam Čehoslovākijā. «Vairs nav 1968.gads, un Krievijai nodots skaidrs vēstījums, ka tā nevar uzvesties,» teica K.Raisa.
(papildināta ar otro un trešo rindkopu)