Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

papildināta - Krievija bombardē Gruzijas stratēģiskos objektus, vismaz 1500 kritušo

Vismaz 1500 kritušo - par tik daudz zaudējumu vēsta Krievijas, savukārt Gruzija ziņo par teju 30 kritušajiem.

Ar Krievijas uzlidojumos cietušajiem pārpildītas Dienvidosetijas slimnīcas, ziņo Latvijas radio.

Sestdienas rītā Krievijas uzlidojumi jau skāruši Tbilisi, ziņo CNN. No galvaspilsētas evakuētas valdības iestādes un parlaments. Abas puses vēsta par zaudējumiem karadarbības dēļ. CNN, atsaucoties uz Gruzijas Nacionālās drošības padomes sekretāru Aleksandru Lomaiu, ziņo, ka Krievijas bumbvedēji mērķē uz Gruzijas stratēģiskajiem objektiem - valsts lielāko ostu Poti, galveno ceļu, kas savieno Gruzijas dienvidu daļu ar austrumiem, lidostu. Gruzijas TV ziņojusi, ka osta esot sagrauta.

Arī Gruzijas prezidenta birojs un rezidence evakuēti no galvaspilsētas Tbilisi. Lai gan ASV, NATO un citas rietumvalstis pieprasījušas pamieru un ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa pat aicinājusi Krieviju atvilkt savu karaspēku, Krievijas karaspēks Gruziju nav pametis, ziņo The New York Times.

Tikmēr ANO Drošības padomei tā arī nav izdevies vienoties par formulējumu aicinājumam uz pamieru, vēsta BBC. Krievijai kā padomes pastāvīgajai loceklei ir veto tiesības un tā šajā gadījumā vaino Gruziju, kamēr ASV, Lielbritānija un Francija uzsver Krievijas lomu konflikta padziļināšanā. Krievija paziņojusi, ka konfliktā bojā gājuši 15 tās karavīri.

Krievijas premjers Vladimirs Putins ir paziņojis, ka karš ir sācies, savukārt Gruzijas presidents Mihails Saakašvili notikušo nosaucis par "labi plānotu invāziju". Tiek ziņots arī par kiberuzbrukumu Gruzijai, jo Gruzijas valdības iestāžu mājaslapas internetā piektdien vairākkārt pārtrauca darbību.

Kā jau ziņots, Gruzija ieveda savus spēkus separātiski noskaņotajā Dienvidosetijā Krievijas pierobežā ceturtdien ar mērķi ierobežot separātistu darbību. Uz to Krievija piektdien atbildēja ar sava karaspēka ievešanu provincē, kur iepriekš jau atradās Krievijas miera uzturētāji.

Gruzija ir aicinājusi starptautisko sabiedrību iejaukties, kā arī lūgusi ASV palīdzību atgādāt no Irākas tur dienošos 2000 Gruzijas karavīru.

Abas puses ziņo par ievērojamu skaitu konflikta laikā bojāgājušu civiliedzīvotāju. Dienviosetijas nemiernieku līderis Eduards Kokoiti ziņo, ka provincē bojā gājuši 1400 cilvēku. Krievijas puse apsūdz Gruziju šīs provinces bombardēšanā.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

LASI VAIRĀK

Vairāk par konflikta vēsturi

un notikumiem piektdien lasiet šeit

VĒSTURE

1991.-1992. Dienvidosetija cīnās par atdalīšanos no nesen neatkarību atguvušās Gruzijas.

Krievija ievieš pamieru

2004. par Gruzijas prezidentu ievēlēts Mihails Saakašvili,

kurš sola atgūt zaudētās teritorijas

2006.gadā dienvidosetīni balso par neatkarību neoficiālā referendumā

2008.gada aprīlī Krievija stiprina saites ar Abhāziju un Dienvidosetiju

2008.gada jūlijā Krievija atzīst, ka tās kaujas lidmašīnas pārlidojušas Dienvidosetiju.

Krievija un Gruzija apsūdz viena otra militārās jaudas palielināšanā

2008.gada 7.augustā pēc gruzīnu un dienvidosetīnu sadursmēm abas puses vienojas par pamieru

2008.gada 8.augustā sākas smagas kaujas, gruzīnu spēki ielenc Chinvali

Avots: BBC

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits