Krievijas karaspēka iebrukums Gruzijas teritorijā pagaidām izraisījis aturīgu rietumvalstu reakciju, kas aprobežojas ar aicinājumiem izsludināt pamieru un respektēt Gruzijas teritoriālo vienotību. Taču rietumvalstu līderi, arī pašpasludinātais Gruzijas draugs Džordžs V.Bušs, vilcinās izdarīt nopietnu spiedienu uz Krievijas vadību, lai panāktu bruņotā konflikta pārtraukšanu. Piesardzīga attieksme ir arī Rietumeiropas valstīm, kas nelielās Gruzijas dēļ nevēlas sanīsties ar Krieviju, no kuras saņem lielu daļu nepieciešamo energoresursu.
Eiropiešu bažas
Šajā situācijā lielāko aktivitāti izrāda Austrumeiropas valstis, kas
labi atceras, ko nozīmē Maskavas "stingrā roka". Polija un Baltijas
valstis aicinājušas Eiropas Savienību darīt visu iespējamo, lai
izbeigtu karu Gruzijā. "Eiropā sācies karš, viena no Eiropas valstīm
kļuvusi par kaimiņvalsts agresijas upuri, un Eiropas Savienība kā
eiropeisko vērtību sargātāja nedrīkst bezpalīdzīgi noskatīties," uzsver
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Taču nebūt ne visas ES
valstis atbalsta stingru rīcību pret Krieviju. Itālija, kurā pie varas
ir Vladimira Putina draugs Silvio Berluskoni, paudusi piesardzīgu
attieksmi. Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni laikrakstam La
Stampa pavēstīja, ka ES nedrīkstētu pieļaut "pretkrieviskas koalīcijas"
veidošanos Eiropā. Līdzīgas bažas ir arī Francijai un Vācijai.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī otrdien plāno doties uz Krieviju,
lai iesaistītos krīzes risināšanā.
Pēc analītiķu domām, Krievija izvēlējās Gruziju par uzbrukuma mērķi, lai iebiedētu citus nepaklausīgos kaimiņus bijušās PSRS teritorijā, ko Maskava joprojām uzskata par savu ietekmes zonu. "Dienvidosetija ir vieta, kur Krievija atrada ieganstu militārai agresijai pret Gruziju. Faktiski tā ir Putina doktrīna, saskaņā ar kuru jāatjauno Krievijas vara bijušās PSRS teritorijā, neraugoties uz šo valstu gribu. Tas ļoti atgādina 1968.gada notikumus Prāgā un 1956.gada notikumus Budapeštā," aģentūrai Reuters stāsta analītiķis Svante Kornels no Drošības un attīstības politikas institūta Stokholmā.
Kremļa atriebība
Krievijas premjers V.Putins gan apsūdzējis rietumvalstis liekulībā, jo
amerikāņi atbalstīja Irākas diktatora Sadama Huseina pakāršanu, bet
nevēlas sodīt Gruzijas vadību, kas esot atbildīga par "desmit osetīnu
ciemu noslaucīšanu no zemes virsas". Krievijas amatpersonas jau
ierosinājušas izveidot starptautisku tribunālu Dienvidosetijas lietās.
"Saakašvili jāsēž cietumā, citas vietas viņam nav," uzskata Valsts
domes priekšsēdētājs Boriss Grizlovs.
Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili izpelnījās Maskavas naidu, jo pēc nākšanas pie varas pasludināja kursu uz Gruzijas pievienošanos ES un NATO. Pēc analītiķu domām, Kremlim izdevās izprovocēt Gruziju uz bruņotu konfliktu, kas krietni attālinās Tbilisi no pievienošanās -NATO. Rietumvalstu diplomāti pateicas Dievam, ka Gruzija vēl nav kļuvusi par NATO locekli, jo tādā gadījumā rietumvalstis būtu spiestas palīdzēt Gruzijai. Kremlis šo konfliktu uzskata par saldu atriebību Rietumiem, kas gada sākumā pretēji Krievijas gribai panāca Kosovas atšķelšanos no Serbijas. Maskava jau toreiz draudēja, ka izmantos Kosovu kā precedentu, lai atzītu Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību.