Rietumi vilcinās nosodīt Krieviju

Kremlis izmanto izdevību, lai parādītu, kurš ir īstais "saimnieks" bijušās PSRS teritorijā.

Krievijas karaspēka iebrukums Gruzijas teritorijā pagaidām izraisījis aturīgu rietumvalstu reakciju, kas aprobežojas ar aicinājumiem izsludināt pamieru un respektēt Gruzijas teritoriālo vienotību. Taču rietumvalstu līderi, arī pašpasludinātais Gruzijas draugs Džordžs V.Bušs, vilcinās izdarīt nopietnu spiedienu uz Krievijas vadību, lai panāktu bruņotā konflikta pārtraukšanu. Piesardzīga attieksme ir arī Rietumeiropas valstīm, kas nelielās Gruzijas dēļ nevēlas sanīsties ar Krieviju, no kuras saņem lielu daļu nepieciešamo energoresursu.

Eiropiešu bažas

Šajā situācijā lielāko aktivitāti izrāda Austrumeiropas valstis, kas labi atceras, ko nozīmē Maskavas "stingrā roka". Polija un Baltijas valstis aicinājušas Eiropas Savienību darīt visu iespējamo, lai izbeigtu karu Gruzijā. "Eiropā sācies karš, viena no Eiropas valstīm kļuvusi par kaimiņvalsts agresijas upuri, un Eiropas Savienība kā eiropeisko vērtību sargātāja nedrīkst bezpalīdzīgi noskatīties," uzsver Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Taču nebūt ne visas ES valstis atbalsta stingru rīcību pret Krieviju. Itālija, kurā pie varas ir Vladimira Putina draugs Silvio Berluskoni, paudusi piesardzīgu attieksmi. Itālijas ārlietu ministrs Franko Fratīni laikrakstam La Stampa pavēstīja, ka ES nedrīkstētu pieļaut "pretkrieviskas koalīcijas" veidošanos Eiropā. Līdzīgas bažas ir arī Francijai un Vācijai. Francijas prezidents Nikolā Sarkozī otrdien plāno doties uz Krieviju, lai iesaistītos krīzes risināšanā.

Pēc analītiķu domām, Krievija izvēlējās Gruziju par uzbrukuma mērķi, lai iebiedētu citus nepaklausīgos kaimiņus bijušās PSRS teritorijā, ko Maskava joprojām uzskata par savu ietekmes zonu. "Dienvidosetija ir vieta, kur Krievija atrada ieganstu militārai agresijai pret Gruziju. Faktiski tā ir Putina doktrīna, saskaņā ar kuru jāatjauno Krievijas vara bijušās PSRS teritorijā, neraugoties uz šo valstu gribu. Tas ļoti atgādina 1968.gada notikumus Prāgā un 1956.gada notikumus Budapeštā," aģentūrai Reuters stāsta analītiķis Svante Kornels no Drošības un attīstības politikas institūta Stokholmā.

Kremļa atriebība

Krievijas premjers V.Putins gan apsūdzējis rietumvalstis liekulībā, jo amerikāņi atbalstīja Irākas diktatora Sadama Huseina pakāršanu, bet nevēlas sodīt Gruzijas vadību, kas esot atbildīga par "desmit osetīnu ciemu noslaucīšanu no zemes virsas". Krievijas amatpersonas jau ierosinājušas izveidot starptautisku tribunālu Dienvidosetijas lietās. "Saakašvili jāsēž cietumā, citas vietas viņam nav," uzskata Valsts domes priekšsēdētājs Boriss Grizlovs.

Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili izpelnījās Maskavas naidu, jo pēc nākšanas pie varas pasludināja kursu uz Gruzijas pievienošanos ES un NATO. Pēc analītiķu domām, Kremlim izdevās izprovocēt Gruziju uz bruņotu konfliktu, kas krietni attālinās Tbilisi no pievienošanās -NATO. Rietumvalstu diplomāti pateicas Dievam, ka Gruzija vēl nav kļuvusi par NATO locekli, jo tādā gadījumā rietumvalstis būtu spiestas palīdzēt Gruzijai. Kremlis šo konfliktu uzskata par saldu atriebību Rietumiem, kas gada sākumā pretēji Krievijas gribai panāca Kosovas atšķelšanos no Serbijas. Maskava jau toreiz draudēja, ka izmantos Kosovu kā precedentu, lai atzītu Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Viedokļi

Tomass Hendriks Ilvess Igaunijas prezidents: Kapu zvans Eiropas cerībām

Krievijas bruņotais uzbrukums ir kā kapu zvans daudzām Eiropas cerībām, arī par to, ka ar Krieviju kādreiz varētu būt kopīgas pamatvērtības. ES ir jāparāda Krievijai, ka agresija nevar palikt bez sekām, atliekot vienošanos par vīzu režīma atvieglošanu Krievijas pilsoņiem un vēlreiz izvērtējot visu ES un Krievijas attiecību spektru. Eiropā ir sācies karš, Eiropas valsts ir kļuvusi par tās kaimiņa agresijas upuri, un ES kā eiropeisko vērtību uzturētāja nedrīkst palikt bezpalīdzīga garāmgājēja lomā.

Andris Sprūds politologs: Apspēlēja Gruziju vienos vārtos

Krievija nepārprotami apspēlēja Gruziju vienos vārtos diplomātiskās mākslas ziņā. Viņi ir lieliski izspieduši visu maksimumu, ko vien no šīs situācijas varēja izspiest. Protams, var izvirzīt sazvērestības teorijas, ka Gruzija bija šīs situācijas iniciatore, bet zināmas provokācijas Dienvidosetijā šādu rīcību provocēja. Ir vairāki aspekti, kas liecina, ka Krievija tam jau bija gatava. No tā ieguvumu Krievijai ir ļoti daudz. Pirmkārt, uz Rietumiem orientētais Gruzijas prezidents Saakašvili ir kompromitēts un tas ir vājinājis viņa politiskās pozīcijas. Tāpat ir vājinātas arī Rietumu pozīcijas, jo tagad var teikt — Rietumi ir savējie, bet, kad jānāk palīgā, tad Rietumi rīkoties nespēj. Treškārt, šajā teritorijā visu laiku bija militārā asimetrija par labu Gruzijai. Šobrīd Krievija ir samazinājusi Gruzijas militāro kapacitāti, un asimetrija ir izveidojusies par labu Krievijai. Ceturtkārt, Krievijai ir politiski brīvas rokas rīkoties gan ar Abhāziju, gan ar Dienvidosetiju. Piektais aspekts ir enerģētika. Gruzija ir vienīgā valsts, caur kuru var transportēt Kaspijas jūras naftu. Bet šobrīd Azerbaidžāna ir paziņojusi, ka apsver apstādināt naftas plūsmu no Gruzijas, bet to transportēt no Krievijas ostas Novorosijskā.

Latvija gatavo nogādāšanai Gruzijā pārsienamo materiālu komplektus un asinis aizvietojošus preparātus, informē BNS. Latvija saņēmusi oficiālu lūgumu no Gruzijas par humāno palīdzību. Tajā lūgts rast iespēju nosūtīt pirmās palīdzības komplektus, medikamentus un asinis

Ziedot var gan Gruzijai, gan krieviem Dienvidosetijā: līdzekļu vākšanu Gruzijas atbalstam sācis Latvijas — Gruzijas sadarbības fonds, Latvijas Sarkanais Krusts (savāktie naudas līdzekļi tiks pārskaitīti Gruzijas Sarkanajam Krustam), ziedot var arī portālā Ziedot.lv. Savukārt par ziedojumu vākšanu, lai palīdzētu krieviem Dienvidosetijā, pirmdien paziņoja Liepājas krievu kopiena.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!