Līdzās Krievijas meitenēm finālistu sarakstā ir arī apcietinātais Baltkrievijas cilvēktiesību aktīvists Aļess Beļackis, Irānas režisors Džafars Panahi un šīs pašas valsts cilvēktiesību aktīviste Nasrina Sotudeha.
Aļess Beļackis ir brīvības cīnītājs un cilvēktiesību aizstāvis, kas pašlaik atrodas apcietinājumā Baltkrievijā. Viņš ir dedzīgs pilsoniskās sabiedrības aktīvists, kurš visu savu dzīvi cīnījies par domas un vārda brīvību Baltkrievijā. Beļackis nodibinājis cilvēktiesību centru Vjasna, kas sniedz finansiālu un juridisku palīdzību politieslodzītajiem un viņu ģimenēm.
Pussy Riot dalībnieču apcietināšana, kā arī viņu aizturēšanas apstākļi, kas robežojās ar spīdzināšanu, un šo sieviešu notiesāšana uz diviem gadiem darba nometnē piesaistīja daudz lielāku pasaules uzmanību pilsoņu tiesību ierobežošanai un tiesiskuma trūkumam Krievijā nekā agrākās žurnālistu slepkavības vai jaunie represīvie likumi, norāda EP informācijas birojs.
Nasrina Sotudeha ir Irānas juriste un cilvēktiesību aizstāve. Viņa pārstāvēja apcietinātos Irānas opozīcijas aktīvistus un politiķus pēc strīdīgajām prezidenta vēlēšanām 2009.gada jūnijā, kā arī nepilngadīgos likumpārkāpējus, kuriem piespriests nāvessods. Sotudeha tika arestēta 2010.gada septembrī uz apsūdzības pamata par propagandas izplatīšanu un sazvērestību, kaitējot valsts drošībai, un ieslodzīta vieninieku kamerā Evinas cietumā.
Džafars Panahi ir Irānas kinorežisors, scenārists un montāžas režisors. Pirmo starptautisko atzinību viņš ieguva 1995.gadā ar savu debiju - pilnmetrāžas mākslas filmu Baltais balons. Kannu kinofestivālā 1995.gadā šī filma saņēma Zelta kameru - pirmo nozīmīgo godalgu, kas Kannās piešķirta Irānas filmai. Panahi filmas ir pazīstamas ar savu cilvēcīgo skatījumu uz dzīvi Irānā, bieži vien pievēršoties bērnu, nabadzībā nonākušo ļaužu, kā arī sieviešu problēmām.
Laureāts saņems 50 000 eiro (35 000 latu) lielu prēmiju. Prēmijas ieguvējs tiks izsludināts 26.oktobrī, bet apbalvošanas ceremonija notiks decembrī.
Pussy Riot dalībnieces Nadeždu Tolokoņņikovu, Mariju Aļohinu un Jekaterinu Samuceviču, kas ir notiesātas par reliģiskā naida motivētu huligānismu, Saharova balvai izvirzīja EP zaļo frakcijas deputāts Verners Šulcs. Viņa ierosinājumu atbalstīja vēl 45 deputāti. "Andrejs Saharovs pats priecātos redzēt, ka šīs radošās un vīrišķīgās jaunās sievietes, kas paudušas protestu pret autoritāro režīmu un patriarhālo varu, tiek atzītas," lasāms Šulca mājaslapā.
Saharova vārdā nosauktā prēmija Par domas brīvību tiek piešķirta cilvēkiem un organizācijām par īpašu ieguldījumu cilvēktiesību aizsardzībā.
Kad kļuva zināms par Pussy Riot iekļaušanu balvas kandidātu sarakstā, daži Krievijas cilvēktiesību aizstāvji un eksperti par to pauda zināmu neizpratni. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija Pussy Riot izvirzīšanu augstajam apbalvojumam raksturoja kā rupju mēģinājumu iejaukties Krievijas tiesu darbā un centieniem apšaubīt tiesas likumīgi pieņemto spriedumu. Resorā uzskata, ka grupas darbībai nav nekāda sakara ar "domas brīvības jautājumiem".
Maskavas pilsētas tiesa trešdien izskatīs kasācijas sūdzību, kurā apstrīdēts Pussy Riot dalībniecēm piespriestais divu gadu cietumsods.
Jau vēstīts, ka šā gada 21. februārī piecas Pussy Riot dalībnieces Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē sarīkoja "panku lūgšanu" "Dievdzemdētāja, padzen Putinu!".Akcijas dalībnieces uzskrēja uz paaugstinājuma līdzās baznīcas ikonostasam, kur pārkrustījās, metās ceļos un lēkāja, līdz viņas no turienes aizdzina baznīcas darbinieki.
No Maskavas katedrālē, kā arī citā akcijā, kas tika sarīkota Jelohovas Dieva parādīšanās baznīcā, uzfilmētā videomateriāla un studijā ierakstīta skaņas celiņa tika radīts dziesmas "Dievdzemdētāja, padzen Putinu!" videoklips.
Maskavas Hamovņiku rajona tiesa augustā piesprieda trim pankgrupas dalībniecēm - Nadeždai Tolokoņņikovai, Marijai Aļohinai un Jekaterinai Samucevičai - divu gadu cietumsodu, atzīstot apsūdzēto vainu huligānismā, kas motivēts ar reliģisko naidu. Vēl divas Pussy Riot dalībnieces, kuru vārdi publiski netiek atklāti, esot aizbēgušas no Krievijas.