Veco pastu no saraksta nesvītro

Taču pēc Rīgas vēsturiskā centra attīstības un saglabāšanas padomes priekšlikuma tika pārskatīta tās atbilstība valsts un kultūras pieminekļa statusam. Daļa padomes locekļu bija pārliecināti, ka nams Kungu ielā 33 ir sliktā tehniskajā stāvoklī un vēsturiskās vērtības nav saglābjamas, taču Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) speciālisti ir pret nama nojaukšanu, un inspekcija nolēma statusu nemainīt. SIA Citra valdes priekšsēdētājs Ivars Lišmanis grasās iesniegt atkāroti lūgumu pārskatīt pieminekļa statusu. Nešaubās par vērtību Rīgas vēsturiskā centra attīstības un saglabāšanas padome ierosināja VKPAI pārskatīt ēkas atbilstību valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusam, jo ēka ir ārkārtīgi kritiskā tehniskajā stāvoklī, turklāt projekta Jaunā vecpilsēta īpašnieki SIA Citra uz zemesgabala, kur atrodas vēsturiskā celtne, vēlas uzbūvēt jaunu dzīvojamo ēku. Padomes priekšsēdētāja Dace Neiburga atzina, ka padome nevar izteikt nekādas rekomendācijas par ēkas turpmāko likteni, pirms nav saņemts VKPAI slēdziens par saglabātajām vēsturiskajām vērtībām. VKPAI arhitektūras un mākslas nodaļas vadītāja Jāņa Zilgalvja un kultūrvēsturiskās vides daļas vadītājas Irēnas Bākules vadībā izstrādātajā atzinumā konstatēts, ka pieminekļa statuss jāsaglabā. J.Zilgalvis Dienai apgalvoja, ka statuss saglabājams, jo nams arhitektoniski un vēsturiski ir ļoti interesants. Taču J.Zilgalvis arī atzina, ka pēdējo gadu laikā namu pats nav novērtējis. I.Bākule teica, ka par uzdevumu izvērtēt ēkas atbilstību pieminekļa statusam uzzinājusi tikai dienā, kad tas bija jāiesniedz vadībai, taču arī viņa piekrīt, ka namam ir jāpaliek piemineklim. Viņa skaidroja, ka pieminekļa statuss nav atkarīgs no ēkas tehniskā stāvokļa un nams noteikti jāatjauno. I.Bākule arī piebilda: ja īpašniekam nav līdzekļu ēkas atjaunošanai, viņam tas ir jāpārdod vai arī valstij ir tiesības namu atsavināt. VKPAI vadītājs Juris Dambis pastāstīja, ka valsts privātīpašumā esošu kultūras pieminekļu apsaimniekošanu un atjaunošanu var atbalstīt, piemērojot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, ja piemineklis nav izmantojams saimniecībā, vai arī restaurācijas gadījumā piesaistot līdzekļus no Valsts kultūrkapitāla fonda. J.Dambis arī informēja, ka, sākot no 2005.gada, sāksies darbs pie Eiropas Savienības kultūras tūrisma programmas izstrādes un tādējādu varētu būt iespēja vēsturisko namu atjaunošanai piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. J.Dambis arī teica, ka VKPAI ir atkārtoti iesniegusi priekšlikumus Latvijas Republikas Kultūras ministrijai par atvieglojumiem, kādi pienāktos pieminekļu apsaimniekotājiem. Pārbūves gadsimtu garumā Gruntsgabals, uz kura atrodas nams Kungu ielā 33, ir izvietots teritorijā, ko agrāk dēvēja par "Rīdziņas gruntsgabaliem". XIII gs. pirmajā pusē gruntsgabalu teritorijā plūda Rīdziņas upe un Minsterejas ielas trasē atradās pilsētas nocietinājumu siena. Rīdziņu aizbēra 1733.-1735.gadā, un tad arī tika izveidoti "Rīdziņas gruntsgabali". Gruntsgabals, uz kura uzcēla vēlāko pasta ēku, 1743.gada maijā nonāca Jāņa baznīcas virsmācītāja Kaspara Elversa nomā, taču nav zināms, kā viņš to izmantojis. Vecākās ziņas par šī gruntsgabala apbūvi atrodamas no 1766.gada, kad gruntsgabalu izmantoja Lielās ģildes vecākais Pēters Hinrihs Blankenhāgens, kurš tur uzcēlis mūra ēku ar kārniņu jumtu. Namā bija puspagrabs, otrais stāvs un jumta stāvs. 1839.gadā namu nopirka Rīgas rāte, lai tur izvietotu pastu, un ēkā tika veikta pārbūve pasta vajadzībām - pārplānotas sienas un nesošās konstrukcijas, izveidojot otro stāvu. Pasts namā darbojās no 1843.gada līdz XX gs. sākumam, kad tas tika pārcelts uz namu Aspazijas bulvārī 1 (tagadējā Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte), un ēka Kungu ielā 33 nonāca privātīpašnieka pārziņā. 1908.gadā namā veikta kārtējā pārbūve, nomainot kāpnes, un līdz Otrajam pasaules karam tajā darbojušās dažādas darbnīcas un veikali. 1913.gadā tika pārveidota fasāde uz 13.janvāra ielas pusi, izveidojot veikalu vitrīnas un pārveidojot durvis. Savukārt pēc Otrā pasaules kara namā tika izveidoti kopmītnes tipa dzīvokļi. Neredz iespēju atjaunot SIA Citra valdes priekšsēdētājs Ivars Lišmanis, uzzinot inspekcijas slēdzienu, sprieda, ka lūgums pārskatīt pieminekļa statusu būs jāiesniedz atkārtoti, iepriekš iepazīstoties ar noraidījuma argumentāciju. I.Lišmanis arī atzina, ka nemaz nav apspriesta ēkas atjaunošanas iespēja, jo pēc būvinspekcijas un Arhitektoniskās izpētes grupas veiktās pārbaudes secināts, ka ēka ir tādā stāvoklī, ka atjaunot to nav iespējams. Vienīgā iespēja vēsturisko celtni saglabāt, esot tās demontēšana un pēc tam rekonstruēšana. Šādu risinājumu iesaka arī J.Zilgalvis, taču I.Lišmanis tam nepiekrīt. I.Lišmanis pastāstīja, ka sākumā Jaunās vecpilsētas projektā nebija paredzēts seno namu nojaukt, lai arī projekta sākotnējie īpašnieki SIA Investa Source bija šādu risinājumu pieļāvuši. Taču šovasar pēc būvinspekcijas veiktās tehniskās pārbaudes tika konstatēts, ka ēka vairs nav atjaunojama atšķirībā no senās noliktavas Kalēju ielā 63, kas, lai arī nav piemineklis, ir pietiekoši interesanta savu apjomu un būvmateriālu - plēsta dolomīta dēļ. Māja Kungu ielā 33 ir ļoti nosēdusies, un tas noticis tādēļ, ka pirms vairākiem gadsimtiem ēkas pamati būvēti uz aizbērtās Rīdziņas gultnes, zem tiem horizontāli saliekot baļķus, kas laika gaitā satrupējuši. Apsverot jautājumu par nama nojaukšanu, arhitektonisko izpēti veikusi arī Arhitektoniskās izpētes grupa un secinājusi, ka no senatnīgajām konstrukcijām pāri palicis vien pāris siju, kas iestrādātas kā jumta spāres. Projekts Jaunā vecpilsēta, kurā ietilpst 14 atsevišķi nekustamie īpašumi, SIA Citra īpašumā nonāca 2003.gada jūnijā, un tā realizācija tiks sākta, apbūvējot kavartālu starp Kungu, Mārstaļu un Minsterejas ielām. Tur bijušās pirts Varavīksne vietā sliesies daudzdzīvokļu nams ar diviem piecus un sešus stāvus augstiem korpusiem. I.Lišmanis pastāstīja, ka patlaban jau ir saņemta būvatļauja nulles cikla darbu sākšanai, kā arī inženiertehnisko komunikāciju izbūvei.