Izraēlas Aizsardzības spēku šīs nedēļas paziņojums, ka no svētdienas tiks sākta iesaukšanas pavēstu izsūtīšana ultraortodoksālajiem ebrejiem, ne tikai jau izsaucis šī jūdaisma reliģiskā virziena piekritēju protestus, bet draud arī destabilizēt premjerministra Benjamina Netanjahu vadīto valdību, vēsta Associated Press. Ja divas ultraortodoksālās partijas pametīs valdības koalīciju, tad iespējama valdības gāšana un ārkārtas vēlēšanu rīkošana laikā, kad Izraēlas stabilitāti apdraud notiekošais karš ar palestīniešu islāmistu kustību Hamās Gazas joslā.
Tiesa liek iesaukt
Ultraortodoksālie ebreji jeb haredim (dievbijīgie) līdz šim tradicionāli netika pakļauti iesaukšanai militārajā dienestā, lai tas netraucētu viņiem pilnībā nodoties Svēto rakstu – Toras – studijām un baušļu ievērošanai visa mūža garumā, kas tiek uzskatīta par ultraortodoksālo ebreju augstāko garīgo vērtību un ideālu, vēsta CNN. Veidojot Izraēlas valsti, tika nolemts, ka Toru studējošie reliģiskajās skolās ješivās, ko finansē valsts, netiks iesaukti militārajā dienestā, jo tika uzskatīts ka Toras studēšana un citēšana arī pasargā Izraēlas iedzīvotājus no apdraudējuma. Tagad ultraortodoksāļu īpatsvars sabiedrībā pieaudzis. Aptuveni 1,3 miljoni Izraēlas ultraortodoksālo ebreju veido ap 13% no valsts iedzīvotāju skaita. Šā izņēmuma pastāvēšana izraisīja neapmierinātību Izraēlas sabiedrībā, īpaši tagad, kad jau vairāk nekā deviņus mēnešus valsts atrodas karā pret Hamās. Kopš Hamās iebrukuma Izraēlā no Gazas joslas 7. oktobrī karadarbībā nogalināti vairāk nekā 600 Izraēlas karavīru.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 19. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00