Kā liecina Edžalana izstrādātais plāns, kas nosūtīts PKK vadībai un Turcijas lielākajai kurdu partijai - Miera un demokrātijas partijai (BDP) -, nemiernieki 21.martā sāktu oficiālu pamieru. Tiek lēsts, ka Turcijā atrodas ap 2000 PKK kaujinieku, bet vēl vairāki tūkstoši PKK nemiernieku izvietoti bāzēs Irākas ziemeļos.
PKK nemiernieku izvešanu no Turcijas teritorijas saskaņā ar Edžalanu plānu iecerēts noslēgt līdz 15.augustam, kad tiks pieminēta konflikta sākuma 29.gadadiena. 20 lapaspušu biezais Edžalana izstrādātais plāns vēl nav publicēts, un tādēļ nav iespējams apstiprināt publiski izskanējušās informācijas patiesumu. Mediji vēsta, ka PKK līderis savu plānu cer pabeigt līdz marta vidum.
BDP pārstāvošais parlamenta deputāts Idriss Balukens, kas Edžalana plānu saņēma otrdien, noliedza Turcijas medijos publiskoto grafiku un norādīja, ka lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts. Politiķis skaidroja, ka Edžalans dokumentā izklāstījis savus priekšlikumus un lūdzis BDP un PKK vadību Irākas ziemeļos un Eiropā divu nedēļu laikā iesniegt savus ierosinājumus. "Edžalans vēlas zināt, vai valdība ir nopietni" noskaņota šajā jautājumā, sacīja Balukens. "Mēs vēlamies runāt pozitīvi, taču politiski nekāds ievērojams progress nav panākts."
Mierizlīguma panākumi atkarīgi no tā, vai Turcija pieņems reformas, palielinot aptuveni 15 miljonu kurdu lielās minoritātes tiesības. Kurdi veido apmēram 20% no kopējā Turcijas iedzīvotāju skaita.
Mediji gan ziņo, ka Edžalana izstrādātajā plānā nav pieprasīta kurdu autonomija. "Nevienam nevajadzētu pieprasīt ko tādu, kura mērķis ir graut mūsu nacionālo identitāti," otrdienas vakarā žurnālistiem sacīja Turcijas premjerministrs Redžeps Tajips Erdogans. "Ja viņi noliks ieročus un pametīs mūsu valsti, pasaulē ir daudzas vietas, kurp viņi var doties."
Erdogans pie varas atrodas jau desmit gadus, un šajā laikā viņš īstenojis reformas, kas palielina kurdu kultūras tiesības, taču kurdu politiķi vēlas plašākas pārmaiņas, tostarp konstitūcijā iestrādātas garantijas un lielākas iespējas izglītībai kurdu valodā. Edžalana plānā pieprasīts konstitūcijā atzīt kurdu identitāti un stiprināt vietējo pārvaldi, kā arī atbrīvot tūkstošiem apcietināto kurdu aktīvistu, kuri šobrīd gaida tiesu apsūdzībās par saistību ar PKK.
Analītiķi norāda, ka Erdogans, iesaistoties mierizlīguma procesā, uzņemas politisku risku, ņemot vērā nacionālistu iebildumus pret sarunām ar PKK līderi, kuru viņi dēvē par "bērnu slepkavu". Turklāt pret mierizlīgumu varētu iebilst arī kurdi.
PKK arī iepriekš pasludinājusi vienpusēju uguns pārtraukšanu, un 1999.gadā tā izveda savus kaujiniekus no Turcijas. Taču izvešanas laikā sadursmēs dzīvību zaudēja vairāki simti nemiernieki, un Erdogans solījis, ka tas vairs neatkārtosies.
Jau 2009.gadā Ankara iniciēja slepenas miera sarunas ar PKK līderiem, taču tās bija neveiksmīgas. Trīs pakāpju plāna pēdējais posms paredz PKK bāzu slēgšanu Irākā un to PKK biedru atgriešanos Turcijā, kuri nav bijuši iesaistīti bruņotos uzbrukumos. Tikmēr PKK varētu atbrīvot vairāk nekā desmit sagūstītos Turcijas drošības spēku karavīrus. Abu pušu komentāri liecina, ka nemiernieki netiks apžēloti, taču viņi varēs palikt trimdā.
PKK kopš 1984.gada cīnās par neatkarīgas Kurdistānas valsts izveidošanu kurdu apdzīvotajos apgabalos Turcijā. Līdzīgi Turcijai, gan ASV, gan Eiropas Savienība (ES) PKK uzskata par teroristisku organizāciju. Edžalanam 1999.gadā tika piespriests nāvessods par valsts nodevību, taču vēlāk tas tika aizstāts ar mūža ieslodzījumu, jo, pakļaujoties ES spiedienam, Turcija 2002.gadā atteicās no nāvessoda.