Konflikts ar kurdiem
Sprādzieni, kas nogranda svētdien vakarā, izdzēsa vismaz 17 cilvēku dzīvību, vairāk nekā 150 cilvēku ir ievainoti, informē AP. Teroristu sarīkotais uzbrukums notika Turcijas lielākās pilsētas Eiropas daļā. Vispirms nogranda pirmais sprādziens, kas piesaistīja cilvēku uzmanību, bet pēc aptuveni 10 minūtēm tika uzspridzināta otra, daudz spēcīgāka bumba. Sprādzienā gājuši bojā pieci bērni, arī kāda 12 gadu veca meitene, kas kopā ar vecākiem pēc pirmā sprādziena izskrēja uz ceturtā stāva balkona, lai paskatītos, kas notiek.
Turcijā šis terora akts bija lielākais kopš 2003.gada novembra, kad pašnāvnieku sarīkotos sprādzienos Stambulā gāja bojā vairāk nekā 60 cilvēku. Toreiz aizdomās par uzbrukuma rīkošanu tika turēti Al Qaeda islāma ekstrēmisti. Turcijas valdība devusi mājienus, ka šoreiz vainīgie varētu būt Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) kaujinieki. Šim viedoklim piekrīt arī daudzi Stambulas iedzīvotāji. "Visticamāk, tā bija atbilde uz armijas uzbrukumiem pret PKK," ziņu aģentūrai Reuters stāsta Stambulas iedzīvotājs Mustafa Ozjaldžins. Turcijas karaspēks regulāri apšauda kurdu nemiernieku pozīcijas.
Politiskā krīze
Kurdu separātisti jau vairākus gadu desmitus cīnās pret Turcijas valdību, lai pārņemtu savā kontrolē Turcijas dienvidaustrumu daļu un izveidotu neatkarīgu Kurdistānas valsti. Šajā cīņā gājuši bojā desmitiem tūkstošu cilvēku. Eiropas Savienība un ASV uzskata PKK par teroristisku organizāciju, tomēr šis grupējums parasti neuzbrūk civiliedzīvotājiem. Kurdu separātisti noraida jebkādu saistību ar Stambulas sprādzieniem. Turcijas premjers Redžeps Tajips Erdoans aicinājis iedzīvotājus neatbalstīt radikālas organizācijas. "Ja ļaudis turpinās atbalstīt politiskas grupas, kas saistītas ar terorismu, terorisms kļūs stiprāks, nevis vājāks," brīdina R.T.Erdoans.
Pašlaik gan palielinājusies iespējamība, ka par radikālu organizāciju tiks atzīta premjera vadītā Taisnīguma un attīstības partija (AKP), jo Konstitucionālā tiesa sākusi izskatīt ģenerālrpokurora prasību par AKP aizliegšanu. Turcijas armijas ģenerāļi un daļa laicīgās elites uzskata, ka AKP ir islāmistu partija, kuras darbība apdraud Turcijas sekulārās iekārtas pamatus. Tiesas spriedums gaidāms tuvāko dienu laikā. AKP vadība kategoriski noliedz, ka mēģinātu pārveidot laicīgo Turciju par islāma fundamentālistu pārvaldītu valsti. Pēc ekspertu domām, tiesai būs grūti pamatot AKP aizliegšanu, jo partijai ir daudz atbalstītāju. "Nevar tik vienkārši aizliegt valdību, kas vēlēšanās saņēma 47% balsu," intervijā Reuters secina Ankaras politikas profesors Huseins Bagdži.