„Šis resurss pieder divām kopienām, un gāzes atradņu nākotni Kipras dienvidu daļa nav tiesīga izlemt vienpersoniski. Nepieciešamības gadījumā mēs esam gatavi darboties pret šādām iniciatīvām ... Par to, ka resursu varētu izmantot ekskluzīvi Dienvidkipra, nevar būt ne runas ... Tas ir nepieņemami,” paziņojis aģentūras sarunu biedrs.
„Mēs pārspriežam visus tiesiskos līdzekļus ... Mēs varētu pārnest lietu uz Eiropas Savienību, un mēs izmantosim visus politiskos un tiesiskos kanālus,” sacījis ierēdnis, neprecizējot, kas tieši domāts ar šiem vārdiem.
Ja Kipra līdz pirmdienai neatradīs 5,8 miljardus eiro savu starptautisko aizņēmumu nodrošinājumam, valstij draud finanšu krahs un izstāšanās no eirozonas. Kipras varas iestādes sola par kredītiem norēķināties ar gaidāmajiem ienākumiem no gāzes atradnēm. Turcija savukārt jau vairākkārt ir paziņojusi, ka gāzes atradnes pieder abām salas kopienām – gan tā dēvētajai grieķu Kiprai, gan turku kopienai, kas dzīvo salas ziemeļos, kur pēc Turcijas okupācijas tika izveidota tā dēvētā Ziemeļkipras Turku Republika. Pēdējo gan neatzīst neviena pasaules valsts, izņemot pašu Turciju.
Gāzes atradnes Kipras šelfā ir lielākās pasaulē, kas atklātas pēdējo desmit gadu laikā. Gāzes krājumi šajās atradnēs tiek lēsti 1,7 triljonu kubikmetru apmērā, bet tīra peļņa no to apguves var sasniegt vairāk nekā 800 miljardus eiro.