Militārās prokuratūras veiktās izmeklēšanas rezultātā secināts, ka iznīcinātājs nogāzies sprādziena ietekmē, jo eksplozija padarījusi darboties nespējīgus gan abus pilotus, gan lidaparātu. Izmeklēšanas ziņojumā atbalstīta Turcijas oficiālā nostāja, ka iznīcinātājs notriekts starptautiskajā gaisa telpā, ko Sīrija kategoriski noraidīja.
Jūlijā Sīrijas prezidents Bašars al Asads intervijā kādam Turcijas laikrakstam pauda nožēlu par to, ka viņa valsts drošības spēki notriekuši iznīcinātāju, bet uzsvēra, ka F-4 tobrīd atradies Sīrijas gaisa telpā.
Turcijas veiktajā izmeklēšanā secināts, ka uz iznīcinātāja vraka nav redzamas nekādas pretgaisa aizsardzības munīcijas pēdas, tādēļ Sīrijas apgalvojumi nevar būt patiesi. Arī vairāki mediji, tostarp starptautiski preses izdevumi, ziņoja, ka iznīcinātājs atradies Sīrijas gaisa telpā un notriekts ar pretgaisa aizsardzības ieroču palīdzību.
Savukārt Turcija šādu notikuma versiju kategoriski noliedza, apgalvojot, ka iznīcinātājs notriekts ar zeme-gaiss raķeti, kam ir lielāks darbības rādiuss un kas spēj notriekt lidmašīnu starptautiskajā gaisa telpā.
22.jūnija incidents jūtami saasināja attiecības abu kādreiz draudzīgo valstu starpā, Turcijai solot asi reaģēt uz jebkuru robežu pārkāpumu no Sīrijas puses. Pēc notikušā abas puses pastiprināja militāro spēku klātbūtni pierobežā.