Ārstēšanās ārzemēs - joprojām turīgo priekšrocība

No pirmā acu uzmetiena direktīvas ieguvumi šķiet teju neticami: Eiropas Savienības (ES) veselības aprūpes robežas tiek plaši atvērtas, un tagad Latvijas iedzīvotāji varēs atgūt naudu par ārzemēs saņemtajiem plānveida medicīnas pakalpojumiem, kas Latvijā ietilpst valsts apmaksātā grozā. Tomēr, iedziļinoties detaļās, kļūst skaidrs, ka ieguvums no šīs direktīvas būs nelielai daļai iedzīvotāju. Proti, izdevumi par ārzemēs saņemto veselības aprūpi tiks atlīdzināti atbilstoši Latvijas medicīnas pakalpojumu cenrāžiem, kas, salīdzinot ar vairumu citu ES dalībvalstu, ir nesamērīgi zemi. Līdz ar to milzīgo starpību, kā arī ceļa un uzturēšanās izdevumus pacientiem nāksies segt no savas kabatas. Līdz šim visu Eiropas Savienības iedzīvotāju tiesības uz veselības aprūpi tika "izlīdzinātas" ar Eiropas Veselības apdrošināšanas karti, kas tās īpašniekiem nodrošināja iespēju jebkurā citā ES dalībvalstī saņemt neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību tādā pašā apjomā un cenā, kā tas pienākas šīs valsts vietējiem iedzīvotājiem. Tagad eiropiešu tiesības ir papildinātas ar pārrobežu direktīvu, kas ikvienai Eiropas Savienības dalībvalstij uzliek par pienākumu saviem iedzīvotājiem atlīdzināt izdevumus par citviet saņemtajiem medicīnas pakalpojumiem, ko valsts iekļāvusi savā kompensējamo pakalpojumu grozā. Naudu atbilstoši konkrētās valsts cenrādim nāksies atdot par tiem pakalpojumiem, ko pacients saņēmis ārzemēs, sākot no 25.oktobra. Tāpat slimniekiem būs iespēja atgūt naudu par ārzemēs pirktiem valsts kompensējamiem medikamentiem, kas viņiem izrakstīti Latvijā.  Tas nozīmē, ka medikamentu receptes turpmāk būs savstarpēji atzītas visā Eiropas Savienībā.  Latvijā iedzīvotāju iesniegumus par iztērētajiem līdzekļiem izskatīs Nacionālais veselības dienests. Tas būs jādara mēneša laikā, savukārt nauda jāatmaksā vēl mēnesi pēc izskatīšanas. "Tātad īsākais laiks, kad var atgūt naudu, ir divi mēneši. Bet jautājums ir, vai būs iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, jo cilvēki mēdz atnest visādus iesniegumus. Ja tas nebūs izdarīts, tad izskatīšanas termiņš var ievilties diezgan ilgi," norāda Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Laura Lapiņa. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājam, kurš ieplānojis ārstēties kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, pirms došanās ceļā "uz rokas" jābūt visai nepieciešamajai summai - gan ceļa un uzturēšanās izdevumiem, gan maksai par pašu medicīnas pakalpojumu, kas lielākajā daļā gadījumu būs visai augsta. Lielie tēriņi, visticamāk, būs galvenais iemesls, kādēļ vairākumam Latvijas slimnieku ārzemju medicīnas aprūpe ies gar degunu.Vairāk par jauno ES direktīvu uzzināsiet žurnāla Sestdiena 25.oktobra numurā!