Šodien man priekšā ir 130 kilometru garš ceļš – no Valansas līdz Aviņonai, vēsturiskai pilsētai Francijas dienvidos. Cenšoties ņemt vērā vakardienas mācības, esmu nolēmis stāties ēšanas un dzeršanas pauzēs tik bieži, cik būs iespējams.
Par spīti šai stratēģijai, ap 70 km jau atkal jūtos krietni pieguris. Nolemju ieturēties ar "neveselīgās pārtikas" etalona komplektu – burgers, frī kartupeļi, kola un kafija dara brīnumus! Šis ogļhidrātu, tauku un kofeīna kokteilis tiešām liek kā no jauna piedzimt, un nākamos 60 km pieveikt ir krietni vieglāk nekā pirmos septiņdesmit.
Tiesa, arī šajā dienā skumji apzinos, ka man tomēr nepietiks ne laika, ne spēka, lai mestu līkumu un aizbrauktu līdz satriecošajam dabas brīnumam – Verdonas aizai, kas tiek dēvēta par skaistāko kanjonu Eiropā. Tieši šīs vietas neapskatīšana kļūst par vienu no lielākajām ceļojuma nožēlām, atstājot āķi lūpā atkal te atgriezties un to apmeklēt.
Aviņonā ierodos pievakarē. Atstājis mantas naktsmītnē, dodos vakara pastaigā pa pilsētu, un jau netālu no viesnīcas mani uzrunā šeit "dežurējoša", miesās branga, vaļīgi ģērbusies tumšādaina sieviete. Viņa izjautā, no kurienes esmu, kādi šāvakara plāni. Nav grūti saprast, ka sieviete ir "vissenākās profesijas" pārstāve, kura medī klientus. Luksoforā iedegas zaļais, un es to izmantoju, lai pārtrauktu sarunu un dotos Aviņonas mūru virzienā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 10. - 16. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!