Aukštaitijas Nacionālais parks – vecākais nacionālais parks Lietuvā – atrodas valsts ziemeļos netālu no robežas ar Latviju un Baltkrieviju. Aptuveni septiņdesmit procentus parka teritorijas klāj mežu masīvi, starp kuriem izvietojušies gleznaini ezeri, līkumainas upes un simt sešpadsmit ciematiņu. Nacionālais parks lepojas ar lielu bioloģisko daudzveidību, jo tajā sastopama vairāk nekā puse no visām Lietuvā atrodamajām augu sugām, kā arī vairāki desmiti Sarkanajā grāmatā iekļautu eksemplāru, tostarp arī retas putnu un sēņu sugas.
Ūdens nav mana stihija, un es daudz labprātāk ieplānoto maršrutu veiktu kājām, tomēr esmu piekritusi četru dienu kajaku piedzīvojumam Aukštaitijas Nacionālā parka ūdeņos. Dodamies ceļā vēlā pavasarī, kad daba ir pašā plaukumā, upēs ir daudz ūdens un vēl nav sākušies vasarās tik ierastie laivotāju sastrēgumi, simtiem ūdenstūristu tiekoties pie šķēršļiem, kas upēs aizsprosto ceļu.
ETNOGRĀFISKAIS ŠARMS
Pirmās dienas rītā pie naktsmājām piebrauc laivu nomas puisis, lai vestu mūs uz kajaku maršruta sākumpunktu. Busiņš lielā ātrumā traucas pāri bedrēm, kas brangā skaitā izraibina meža ceļu. Aiz loga slīd koki, krūmi un pamatīgi brikšņi. Sajūtos, kā nokļuvusi safari izbraucienā. Pilnam komplektam vēl tikai pietrūkst kāda lielizmēra ķepaiņa.
Trakulīgajam braucienam tiek likts punkts atpūtas vietā pie Būkas upes. Tieši te kāpsim kajakā un savā nodabā laivosim virzienā uz Ginučiem. Laivu nomas puisis mums izsniedz kajaku, vestes, ūdensdrošus maisus mantām un ielaminētu maršruta karti. Viss. Esam gatavi piedzīvojumam. Taisnības labad gan jāteic, ka es nejūtos pārāk gatava sēdēšanai šaurā un nestabilā kajakā, ar ko jālavierē cauri upē uzglūnošiem šķēršļiem, bet ko padarīsi. Pati piekritu.
Būkas upe ir salīdzinoši neliela un visnotaļ sekla, tomēr ik reizi, kad no ūdens izlien zarains koks, straume pēkšņi uzņem daudz ātrāku tempu, nekā man labpatiktos. Upē bieži gadās sakrituši koki, kuriem jāspraucas cauri pa apakšu, bet dažbrīd nākas kāpt krastā un stiept kajaku apkārt šķērslim pa sauszemi. Reizēm uz upē sagāztajiem kokiem uzsprūstam, sagādājot sev adrenalīna pilnus momentus. Pie kāda padsmitā šķēršļa sāku ilgoties pēc brīža, kad ielaivosim ezerā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 28. jūnija - 4. jūlija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!