Popkultūras citplanētietis
Iespējams, neviens cits, izņemot The Beatles, nav tik spēcīgi ietekmējis pasaules popkultūru kā 10. janvārī 69 gadu vecumā pēc ilgas cīņas ar vēzi mirušais mūziķis un aktieris Deivids Bovijs (1947). Arī savu aiziešanu viņš padarīja par rūpīgi režisētu priekšnesumu, pāris dienu pirms nāves izdodams albumu Blackstar. "Fantastiski dižens, absolūti unikāls, īsts marsietis, ietekmēja ne tikai mūziku, bet visu jaunatnes dumpiniecisko kultūru," rokmūzikas kritiķis Artemijs Troickis atgādina, ka Bovijs faktiski radījis visu populārās mūzikas vizuālo tēlu.
Karalis miris
20. janvārī zaudējām "pirmo nopietni vērtējamo padomju rokeri", par Latvijas rokenrola karali dēvēto mūziķi Pitu Andersonu (1945).
Apvienotā bezspēcība
16. februārī 93 gadu vecumā mirušais Ēģiptes diplomāts, koptu reliģiskās kopienas pārstāvis Butross Butross Gali (1922) bija sestais ANO ģenerālsekretārs un pirmais Āfrikas pārstāvis šajā amatā. Viņa amata termiņā (1992– 1996) notika Dienvidslāvijas sabrukšanas process un genocīds Ruandā, spilgti ANO bezspēcības apliecinājumi.
Spēcīgākā stihija
Mēdz teikt, ka nāve ir mākslinieka pēdējais nozīmīgākais darbs. Ilmārs Blumbergs (1943) 18. februārī aizslīdēja uz citu pasauli, sekojot burvju flautai un savā kaligrāfiskajā rokrakstā uzzīmētajai trajektorijai. Es nemiršu – tāds bija viņa grandiozās izstādes (2013) nosaukums. Viņš nemirs. Viņš dzīvos zīmējumos un gleznās, grāmatās un albumos, drāmas un operas izrādēs, griezīgajos skaņu gabaliņos mājaslapā www.blumbergs.lv un klusumā. Viņš mums atstājis ne tikai darbus, bet domas un idejas, kuras apliecina, ka ar mākslinieka nāvi, ar ko dažreiz tik grūti samierināties, nekas nebeidzas.
Viduslaiku postmodernists
Kulta figūra ar visām no šī fakta izrietošajām ilūzijām un aizspriedumiem, 19. februārī 84 gadu vecumā mirušais itāliešu rakstnieks, filozofs, viduslaiku kultūras un semiotikas speciālists, romānu Rozes vārds un Fuko svārsts autors Umberto Eko (1932) uzsvēra, ka cilvēku no dzīvnieka atšķir māka melot. Kā arī teica, ka labs dzejnieks savus agrīnos mēģinājumus sadedzina, slikts – publicē. Un vēl – ka laba grāmata ir gudrāka par tās autoru.
Totālais futbolists
1971., 1973. un 1974. gadā par Eiropas labāko futbolistu atzīto nīderlandieti Johanu Kreijfu (1947) 24. martā 68 gadu vecumā mums atņēma plaušu vēzis. "Ja negribat, lai jums iesit vārtus, neatdodiet bumbu pretiniekam," – šo principu Kreijfa vadībā spīdoši realizēja 70. gadu Nīderlandes izlase
Mājas paliek
31. martā pāragri, tikai 65 gadu vecumā, mūžībā aizgāja viena no slavenākajām mūsdienu arhitektēm – Irākas izcelsmes britu dekonstruktīviste Zaha Hadīda (1950), Rema Kolhāsa skolniece un pirmā sieviete, kas saņēmusi Prickera balvu.
Astoņdesmito labākā dziesma
21. aprīlī mirušo amerikāņu multiinstrumentālistu, komponistu un dziedātāju Prinsu (1958) atcerēsies visupirms jau diženās balādes Purple Rain dēļ.
Dzīvespriecīgākais estrādes dziedātājs
22. aprīlī 73 gadu vecumā mūžībā aizgāja latviešu populārās mūzikas leģenda Ojārs Grinbergs (1942). Dziedātājam bija dabas dots talants, kas viņu no rūpnīcas virpotāja ikdienas aizveda līdz lielajai skatuvei. Grinbergs palicis atmiņā kā optimistiskākais un dzīvespriecīgākais sava laika estrādes dziedātājs. Latvijas Radio fonotēkā glabājas ap 300 dziesmu, kurās skan viņa balss.
Upurēja galvu
Iespējams, visu laiku populārākais profesionālais bokseris pasaulē, amerikāņu smagsvars Muhameds Ali (1942), kurš bija gatavs "kauties" arī ar ASV valsts varu, atteikdamies karot Vjetnamā un pāriedams islāmā. Kopš 1984. gada Ali sabiedrībā parādījās reti Pārkinsona slimības dēļ. 3. jūnijā Ali aizgāja mūžībā.
Misters hokejs
10. jūnijā aizsaules laukumos devās viens no visu laiku izcilākajiem hokejistiem kanādietis Gordijs Hovs (1928). Hovs ir visu laiku vecākais hokejists, kurš ir piedalījies NHL spēlē, – viņš spēlēja 52 gadu un 11 dienu vecumā. Kluba Detroitas Red Wings sastāvā viņš četras reizes izcīnījis Stenlija kausu. Latvijas hokeja fani vēl atceras viņu no leģendārajām PSRS un Kanādas spēlēm 70. gados, kad Hovs Kanādas izlasē spēlēja kopā ar savu dēlu.
Kad īsti nomira
Kā jau kārtīgā diktatūrā, Uzbekistānā ziņa par tās pirmā prezidenta Islāma Karimova (1938) aiziešanu mūžībā (2. septembrī) nāca tik lēni, ka šķita – palicēji mēģina vēl izspiest no diktatora atļauju ziņot par viņa nāvi. Padomju laikus pieredzējušajiem tas nav nekas jauns, arī par Staļina un Brežņeva nāvi pietuvinātie tautai ziņoja ne uzreiz.
Pēdējais dibinātājs
28. septembrī 93 gadu vecumā nomira pēdējais politiķis, kas bija piedalījies Izraēlas valsts dibināšanā 1948. gadā, – Šimons Peress (1923). No 2007. līdz 2014. gadam Peress bija Izraēlas prezidents, 2013. gada vasarā apmeklēja arī Latviju. "Vienu lietu es zinu noteikti – kad mēs iesākām, mums bija milzīgs sapnis par Izraēlas valsti. Šodien šis sapnis liekas tik mazs, jo tas, kas ir piepildījies, ir izrādījies lielāks nekā jebkādi mūsu tā laika sapņi," Peress toreiz teica Dienai. 1994. gadā Peress kopā ar premjerministru Ichāku Rabīnu un bijušo palestīniešu līderi Jasīru Arafātu saņēma Nobela Miera prēmiju par ieguldījumu Oslo līgumā, kas paredzēja Palestīnas valsts izveidi.
Pēdējais poļu režisors
9. oktobrī 90 gadu vecumā kinopasaule zaudēja cilvēku, kurš tiek saukts arī par pēdējo poļu režisoru, – Andžeju Vajdu (1926).
Aleluja
Zaudējums ir daiļrades tēvs; visi labākie darbi pasaulē sacerēti mīlestības trūkuma dēļ – šīs 7. novembrī mirušā kanādiešu dziedātāja un dzejnieka Leonarda Koena (1934) atziņas caurvij visas viņa dziesmas. Dziedādams par vientulību un zaudējuma smeldzi, sevi par pesimistu Koens nesauca, apgalvodams, ka pesimisti ir tie, kuri gaida, ka tūlīt notiks kaut kas slikts, savukārt viņš jūtas tā, it kā sliktais jau būtu noticis.
Nāve bez brīvības
Lai gan Čikāgas piecīši jau 60. gados dziedāja: "Fidelam ir nieres vājas, Bieži viņš pie krūmiem stājas", Kubas sarkanais diktators Fidels Kastro (1926), 1959. gadā sagrābis varu, to no rokām vairs neizlaida un līdz savai nāves stundai, 25. novembrim, pārdzīvoja deviņus ASV prezidentus un piecus PSKP ģenerālsekretārus.
* Jau pēc gada pēdējā žurnāla SestDiena numura iznākšanas mūžībā devās britu dziedātājs Džordžs Maikls, kā arī divas Holivudas aktrises - Zvaigžņu karu sāgā atpazīstamību ieguvusī Kerija Fišere un dienu vēlāk arī viņas māte Debija Reinoldsa.