Latviešu sapņi Dubaijā

Kā gan es, latvietis parastais, nokļuvu Dubaijā? Laikam jau stāsts jāsāk ar to, ka man ir gudrs un talantīgs vīrs, kurš, sapratis, ka vēlas mest izaicinājumu savām zināšanām, pieteicās dažādām vakancēm gan Eiropā, gan Tuvo Austrumu reģionā. Pavisam ātri nokļuvām fakta priekšā - tagad vai nekad. Un visi kauliņi sakrita tā, ka palikām pie Dubaijas.

Pateicoties internetam, uzgāju latvieša Kaspara Vendeļa blogu, kur viņš raksta par savu dzīvi Dubaijā. Tiesa, Kaspars ar ģimeni jau devušies atpakaļ uz Latviju, bet viņš man parādīja brīnumu pasauli - latviešu kopienu Dubaijā, kas ar katru pulcēšanās reizi aug arvien lielāka. Iepazīstoties ar šiem latviešiem, sapratu, ka ne visi, kas izceļo no Latvijas, dodas tikai uz Īriju vai Angliju. Sapratu, ka tas ir stereotips. Ir gudri, talantīgi, zinoši latvieši, kas savā ikdienā dara neiedomājamas lietas vienā no pasaules metropolēm - Dubaijā.

Katrs latvieša stāsts šķiet grāmatas vērts, jo iemesli, kāpēc viņi šeit atrodas, ir visdažādākie, bet visi kā viens min pieredzi un iespēju. Piemēram, mans vīrs Ēriks Diļevs (29 gadi), kurš ir vecākais transportbūvju inženieris (un pie reizes pagūst arī kā modelis reklāmās filmēties un spēlēt libāņu grupā), uzskata, ka šajā reģionā tiek projektēti un realizēti būvobjekti, kādus citur pasaulē grūti atrast, galvenokārt pateicoties grandiozām idejām un milzu investīcijām. To pašu atzīst arī Emirates Airlines lidojumu plānošanas speciālists Kaspars Vītols (27 gadi): "Pašlaik aviācijā šis reģions ir vadošais un visstraujāk augošais pasaulē. Un pieredzes ziņā, protams, tas ir kaut kas tāds, ko grāmatās izlasīt nevar."

Dubaiju var uzskatīt par pilsētu ar vairākām sejām - viena, ko redz tūristi, un otra, ko redz tur dzīvojošie un strādājošie. Arī mums, ierodoties Dubaijā, acis mirdzēja un visur gribējās noelsties: wooow... Debesskrāpji, uz ielām Lamborghini un Ferrari, palmas, pasaules augstākā celtne Burj Khalifa - viss, ko esi redzējis televīzijā, lasījis žurnālos, tiešām eksistē! Bet tādas sajūtas ir tikai sākumā. Būtībā var uzskatīt, ka pie visa pierod un tu jau zini, kas aiz tā visa slēpjas. Piemēram, satiksmes sastrēgumi šeit ir ikdienišķi pat brīvdienās. Katru reizi, kad dodies ārpus mājas, saproti, ka labāk nekur nebūtu braucis, jo "korķī" vari sēdēt pat iepirkšanās centra daudzstāvu autostāvvietā. Neesmu redzējusi, ka kāds domātu par vides tīrību, energoresursu taupīšanu. Katrs produkts lielveikalā tev tiek iepakots atsevišķi, jo nez kāpēc pieņemts, ka, piemēram, tomātus, maizi un tualetes papīru vienā maisiņā kopā likt nevar. Un, ja ierodies ar savu lina tašiņu un saki, ka produktus pats saliksi, kasieri iepleš acis. Tāpat neliekas vairs nekas neparasts braukšana ar metro, kur pirmais vagons atvēlēts sievietēm un vīriešiem tajā braukt ir aizliegts. Darba dienas ir no svētdienas līdz ceturtdienai, piektdiena un sestdiena brīvdienas. Lai gan ļoti lielai daļai cilvēku brīvdiena ir tikai piektdiena.

Tuksnesis šeit manai sirdij liek pukstēt straujāk un liekas brīnumu pilns. Nekad nebūtu domājusi, ka tas manī izraisīs tik lielu apbrīnu. Man piekrīt arī ievērojamā Latvijas tenisiste, kas patlaban dzīvo Dubaijā, Agnese Gustmane (43 gadi), ka "tuksnesis ir kā jūra, tikai pavisam savādāks".

Apmēram uz gadu arī Dubaiju skāra ekonomikas krīze, taču ap 2010.gadu viss lēnām sāka atkal iet uz augšu. Tagad nekāda krīze vairs nav jūtama, visur būvē, viss notiek, drīzāk sāk runāt par to, ka tam burbulim atkal kaut kad ir jāsprāgst, jo cenas tikai kāpj... Piemēram, īres cenas tagad atkal ir 2008.gada līmenī. Vienistabas dzīvokļa īre Dubaijā svārstās no 600 līdz 1500 eiro mēnesī. Cena noteikta atkarībā no rajona (par 600 eiro nāksies dzīvot diezgan sliktos apstākļos. Bieži vien baltajiem tur nemaz neko neizīrē vai nepiedāvā.)

Ēriks Dubaiju raksturo kā "vienu no pasaules naudas mašinērijām. Pilsēta bez kultūrvēsturiskas vērtības sajūtas. Pilsēta, kas nekad neguļ. Pilsēta, kurai ir neizmērojami daudz naudas." Būtībā tas arī visur virmo gaisā - nauda, nauda un vēlreiz nauda. Pilsēta ir uzbūvēta tā, lai tu šeit nopelnītu, bet tikpat daudz arī iztērētu. Kaspars uzskata:

"Cilvēkus piesaista šī valsts, jo nav jāmaksā nodokļi — visu, ko nopelni, arī saņem savā bankas kontā, ja neskaita tā saucamos slēptos nodokļus: maksas ceļi, astronomiski augsta maksa par skolām, medicīnas pakalpojumu izcenojums u.c."

Visu rakstu par Dubaiju ne tūrista acīm un latviešu pieredzi tajā lasiet žurnāla Sestdiena 5.-11. decembra numurā