Latvijai vajag: Zemessargus

Tiekamies Zemessardzes štābā netālu no it kā hipsterīgās Miera ielas. Un tieši zemessargi hipsteri, šķiet, likuši uz dienestu paskatīties citādi. Tajā tiešām stājas visdažādākie cilvēki, un tas var būt arī stilīgi. Ģenerālis Ozoliņš par modi gan nerunā. Zemessargus vienojot mīlestība pret savu dzimteni. Tā nav tikai tukša runāšana un saukļi par patriotismu. Zemessardze esot iespēja reālos darbos arī šo patriotismu apliecināt. Vēl, Ozoliņaprāt, vienojoša ir sajūta, ka negribas tā, kā bija agrāk – Padomju Savienībā.

Nākotnē ģenerālis lūkojas optimistiski. Nākamgad Zemessardze tikšot pie nopietna ekipējuma un tehnikas papildinājuma. Jau tagad esot jūtams progress apmācību jomā. "Mēs esam drošās rokās," ir pārliecināts Ozoliņš. Sākoties Krievijas agresijai Ukrainā, bija vērojama arī lielāka interese par pievienošanos Zemessardzei. Tagad interese ir mazāka, taču noturīga. Zemessardzes komandieris prognozē, ka tuvākajā laikā atkal interese par dienestu palielināsies tieši tāpēc, ka gan jaunā ekipējuma, gan vietējās un arī starptautiskās mācību pieredzes dēļ būs jūtami uzlabojusies dienesta kvalitāte. Vislabākā reklāma būšot tā, ko par dienestu citiem varēšot izstāstīt jau esošie zemessargi.

Šī organizācija ir brīvprātīga, tāpēc man nav nekāda pamata apšaubīt cilvēku lojalitāti

Šobrīd Zemessardzē dienot ap 8000 brīvprātīgo, ko Ozoliņš vērtē kā nopietnu spēku, ja visi stāv ierindā, taču, ja būtu vismaz 12 000 zemessargu, viņš būtu priecīgāks. Vai nav risks, ka šādi, visus aicinot, Zemessardzē varētu iefiltrēties Latvijai nedraudzīgi elementi? Komandieris pieļauj arī tādu varbūtību, taču tāpēc ir speciālās iestādes, kas veic zināmas pārbaudes, pirms cilvēks aizsardzības sistēmā tiek uzņemts. Neesot gan bijuši gadījumi, ka kāds tāpēc neesot ticis uzņemts, taču ir bijušas rekomendācijas atsevišķiem cilvēkiem neuzticēt visus noslēpumus. "Šī organizācija ir brīvprātīga, tāpēc man nav nekāda pamata apšaubīt cilvēku lojalitāti," saka Ozoliņš. "Esmu arī drošs par to, ka, tā kā Latvija ir maza, visi cits citu pazīst, un tad ātri visu var saprast."

Cik daudz laika prasa iesaistīšanās dienestā? Valsts var atmaksāt apmācību līdz 30 dienām gadā, taču vidējais zemessargs (apmēram 60% no dienošo kopskaita) dienestam ziedojot 20 dienu. Esot gan arī tādi, kas grib iesaistīties vairāk nekā 30 dienu gadā. Šogad Zemessardzē sākts īstenot nometņu tipa apmācības, tas nozīmē, ka mācības notiek ilgāk nekā vienu nedēļas nogali un tajās var tikt aplūkota plašāka tematika. Pērn šādā veidā apmācīti 538 zemessargi, no kuriem 350 tā esot bijusi arī pamatapmācība, tas nozīmē, ka viņi ir tikko sākuši savu dienestu Zemessardzē. Tā esot trešdaļa no visiem, kas pērn iesaistījušies organizācijā. Komandieris to vērtē kā ļoti labu rādītāju, jo cilvēkiem vienā piegājienā ir iespēja iziet plaša spektra programmu. Apmācības un dažādi kursi pamatā notiek brīvdienās, tas nozīmē, ka brīvprātīgo ģimenēm ir jābūt saprotošām. Ozoliņš tāpēc saka paldies visām sievām un arī vīriem, vecākiem, bērniem un mazbērniem, kuri šādu sava ģimenes locekļa izvēli atbalsta.

Ja sieviete atrodas vienībā un viņai ir īstais, kareivīgais gars, šī vienība kļūst vislabākā, jo puiši taču nevar atpalikt

Zemessardzē dien arī sievietes. No brīvprātīgajiem, kas šogad iesaistījušies, 23% ir sievietes. Kopumā 21% zemessargu ir sievietes. Ozoliņš prognozē, ka ar laiku sieviešu proporcija noteikti palielināšoties. "Viņas tāpat ir kaujinieciski noskaņotas, viņas ir arī tās, kuras komandē vienības, atrodas ierakumos ar ložmetēju. Mums tikai liekas, ka viņas ir vārgas. Nav gan! Ja sieviete atrodas vienībā un viņai ir īstais, kareivīgais gars, šī vienība kļūst vislabākā, jo puiši taču nevar atpalikt."

Neesot jāgaida uz rītdienu. Ozoliņš uzsver, ka Zemessardze jau tagad ir nopietns spēlētājs Latvijas aizsardzības sistēmā. Kāpēc? Jo tā pastāvīgi ir izvietota visā valsts teritorijā. "Tas nozīmē, ka mēs varētu jebkurā gadījumā ātri novērtēt situāciju un stāties pretī jebkuram ienaidniekam vai krīzei," piebilst ģenerālis. Kad gribu precizēt, vai nav nozīmes arī ienaidnieka spēka apmēriem, ģenerālis nešaubās: "Mums būs jāstājas pretī jebkuram ienaidniekam. Ja mēs nestāsimies pretī, tā būs kļūda, ko mēs vairs nedrīkstam atkārtot. Ar tādu pārliecību mēs arī trenējamies. Un arī es šeit esmu ar tādu pārliecību!"

Nākotnē ģenerālis Ozoliņš skatās optimistiski. Viņš nešaubās, ka dienests kļūs daudz saistošāks aizvien plašākam skaitam brīvprātīgo, un uzskaita tehnikas vienības, kas tuvākajā laikā nonāks Zemessardzes rīcībā. Būšot mazas un mobilas vienības, kas īsā laikā varēšot nokļūt jebkur. Protams, ņemot vērā Latvijas specifiku, kas, lūkojoties militāri, ir sarežģīts apvidus, jo īpaši Latvijas austrumu daļā. Purvi, meži, visdažādākās ūdens tilpnes ir būtiski šķēršļi, kuru pārvarēšanai ir nepieciešama īpaša tehnika. 

Ir cilvēki, kas mācībām atvēlējuši savu zemes gabalu

Zemessardzē gaidot visdažādākās pieredzes un vecuma cilvēkus. Ik gadu tiek rīkota zibakcija Esmu zemessargs!, kad zemessargi tiek aicināti doties uz darbu savās dienesta formās. Akcija esot parādījusi, ka Zemessardze ir visur. Ir cilvēki, kam veselība neļauj aktīvi iesaistīties dienestā, taču Zemessardzes komandieris ir pārliecināts, ka iespējas iesaistīties ir daudz plašākas. Ir cilvēki, kas mācībām atvēlējuši savu zemes gabalu. "Latvija jau nav tikai maziņi poligoni," nepieciešamību pēc jauniem apvāršņiem pamato Ozoliņš. Ir uzņēmēji, kas saviem darbiniekiem zemessargiem labprāt iedod atmaksātu brīvdienu, lai viņi varētu piedalīties mācībās. Būtisks atbalsts ir arī vienkārši labs vārds. Aizvien biežāk sociālajos tīklos un dažādos viltus ziņu portālos parādās izdomāti stāsti par valsts aizsardzības sistēmā iesaistītajiem, jo īpaši, ja runa ir par NATO starptautisko kontingentu Latvijā. Katrs var kaut ko paziņot, taču būtu svarīgi informāciju vērtēt kritiski, saprast, cik uzticams ir tās avots, nevis, nospiežot retweet, palīdzēt šādus vēstījumus izplatīt. Nesen notikušas mācības Limbažu novadā. Izspēlētas mācību epizodes ar šaušanu un sprāgšanu, taču iedzīvotāji procesu uztvēruši ar sapratni. Agrāk līdzcilvēku atbalstu mācībām saņemt bijis grūtāk. Taču tagad, kā novērojis ģenerālis, nākot klāt un saka paldies.

Līdz ar jaunās kompetenču pieejas ieviešanu skolās plānots arī vidusskolās kā izvēles priekšmetu piedāvāt valsts aizsardzības mācību. Zemessardzes komandieris arī šeit saredz dienesta lomu. Uzdevums vēl neesot saņemts, taču organizācija esot gatava iesaistīties. "Manā skatījumā tas būtu ļoti labs darbs. Būs jaunieši, kuri zinās, kas ir valsts aizsardzība un kā to vismaz teorētiski darīt." Viņš cer, ka šādas mācības palīdzēs veidot izpratni, ka valsts ir jāsargā mums visiem, ne tikai vīriem formas tērpos.

Zīmējums: Gatis Buravcovs

Ar savas valsts simtgadi lepojamies un pamazām jau esam sākuši dzīvot lielo svinību gaidās. Bet ko mēs vēlētos, ja simts kūku vietā Latvijas dzimšanas dienā tuvākā vai tālākā nākotnē varētu piepildīt arī simts mūsu valsts vēlēšanās? Žurnāls SestDiena rubrikā Latvijai vajag sarunājas ar visdažādākajiem cilvēkiem no hipstera līdz ministram, mēģinot noskaidrot, ko Latvijai visvairāk vajag.