Brexit kā Lielbritānijas pazudinātājs

Brexit vairs nav aiz kalniem. Visticamāk, 31. janvārī Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (ES). Līdz ar to britu konservatīvais premjerministrs Boriss Džonsons būs izpildījis neseno priekšvēlēšanu solījumu: "Īstenot Brexit." Taču tās nebūs beigas politiskajam haosam, kas Lielbritāniju ir pārņēmis kopš 2016. gada jūnija, kad vairākums britu referendumā šokējoši atbalstīja šķiršanos no ES.

Brexit var apdraudēt arī pašas Apvienotās Karalistes, ko veido Anglija, Velsa, Skotija un Ziemeļīrija, pastāvēšanu pašreizējā veidolā. Par spīti Džonsona pretestībai, Skotijas premjerministre Nikola Stērdžena ir apņēmusies sarīkot vēl vienu neatkarības referendumu, bet Ziemeļīrijā politiķi spriež par iespējamo apvienošanos ar Īriju.

Džonsonam izdevās

Lēmumu pamest ES, kurai karaliste pievienojās 1973. gadā, briti pieņēma pirms trīsarpus gadiem notikušajā referendumā. Vēsturiskajā balsojumā izstāšanos no bloka atbalstīja 51,9 procenti pilsoņu, bet 48,1 procents bija par palikšanu ES. Taču Brexit neguva atbalstu visās Lielbritānijas daļās, apliecinot, cik ļoti šis jautājums ir sašķēlis valsti. Izstāšanos atbalstīja vairākums vēlētāju Anglijā, kur dzīvo 56 miljoni no 66 miljoniem karalistes iedzīvotāju, un nelielajā Velsā. Savukārt Skotijā un Ziemeļīrijā vairākums iedzīvotāju balsoja par palikšanu savienībā.

Uzreiz pēc referenduma rezultātu paziņošanas Skotijas valdības vadītāja Stērdžena sacīja, ka ir "ļoti iespējams" vēl viens balsojums par Skotijas neatkarību. 2014. gadā skoti ar Londonas svētību jau balsoja par to, vai atdalīties no Apvienotās Karalistes, bet toreiz vairākums – 55 procenti – "kalniešu" noraidīja ideju par savu valsti.

Savukārt Ziemeļīrijā pēc Brexit referenduma izskanēja spekulācijas par iespējām sarīkot referendumu par pievienošanos Īrijai, kas ir ES dalībvalsts.

Apvienotajai Karalistei vajadzēja izstāties no ES jau 2019. gada 29. martā, taču tas nenotika, jo bijušajai premjerei Terēzai Mejai, kura stājās amatā pēc Brexit referenduma, neizdevās pārliecināt britu parlamentu atbalstīt Londonas un Briseles panākto šķiršanās vienošanos. Galvenais iemesls likumdevēju pretestībai bija tā dēvētais pagaidu risinājums, lai novērstu fiziskas robežas atjaunošanu starp Īriju un Ziemeļīriju. Tas paredzēja, ka arī pēc Brexit Lielbritānija uz nenoteiktu laiku turpinātu dalību ES Muitas savienībā, bet uz Ziemeļīriju attiektos atsevišķi ES vienotā tirgus nosacījumi. Izņēmuma oponenti norādīja, ka tas iedragātu Lielbritānijas suverenitāti pār Ziemeļīriju un uz ilgu laiku saglabātu karalisti Briseles ietekmes orbītā.

Pēc Mejas atkāpšanās viņas vietā stājās Džonsons, kurš solīja noslēgt jaunu šķiršanās vienošanos ar ES. Viņam izdevās aizstāt Īrijas robežas pagaidu risinājumu ar jauniem muitas kontroles nosacījumiem, kas ļaus izvairīties no stingrās robežas atjaunošanas Īrijas salā. Saskaņā ar vienošanos Ziemeļīrija pametīs ES Muitas savienību, bet uz to joprojām attieksies daži bloka vienotā tirgus nosacījumi. Turpmāk atsevišķas preces, kas no Lielbritānijas nonāks Ziemeļīrijā, tiks pakļautas muitas kontrolei ostās un par tām iekasēs ES ievedmuitu. Tā tiks atmaksāta, ja ievestās preces paliks Ziemeļīrijā un nenonāks Īrijā, raksta BBC.

12. decembrī notikušajās parlamenta apakšnama – Pārstāvju palātas – pirmstermiņa vēlēšanās, kuras Džonsons panāca cerībā atgūt Konservatīvajai partijai absolūto vairākumu, valdošā partija uzvarēja pārliecinoši, un tagad tai ir iespaidīgs 80 deputātu vairākums 650 vietu lielajā likumdevējā. Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem Pārstāvju palāta atbalstīja Džonsona izstāšanās vienošanos ar ES, tas nozīmē, ka Apvienotā Karaliste atstās bloku janvāra pēdējā dienā. Līdz šī gada 31. decembrim spēkā būs pārejas periods, kura laikā Lielbritānija turpinās pakļauties ES likumiem un veiks iemaksas ES kopējā budžetā, bet britiem nebūs teikšanas par savienības pieņemtajiem lēmumiem.

Džonsons ir apņēmības pilns līdz 2020. gada beigām noslēgt jaunu tirdzniecības vienošanos ar ES, lai nebūtu jālūdz pārejas perioda pagarinājums.

Redz pamatu referendumam

Savā uzvaras runā pēc vēlēšanām Džonsons paziņoja, ka balsojuma rezultāti vēlreiz ir apliecinājuši britu nācijas "neapstrīdamo lēmumu" pamest ES. Taču politisko procesu vērotāji norāda, ka premjers alojas, jo parlamenta vēlēšanās, tāpat kā 2016. gada Brexit referendumā, noteicošais bija balsojums Anglijā. Tur Konservatīvā partija ieguva 345 no savām kopumā 365 vietām Pārstāvju palātā, uzvarot arī daudzos vēlēšanu apgabalos, kas vēsturiski ir "piederējuši" Leiboristu partijai.