Musulmaņu gulagi

Spiež mīlēt komunismu

Dažos pēdējos gados Siņdzjanā ir pieņemti likumi, kas vēršas pret vietējiem musulmaņiem un viņu ticību. Reģionā dzīvojošajiem vīriešiem ir aizliegts audzēt garu bārdu un doties svētceļojumā uz Meku, bet sievietes sabiedriskās vietās nedrīkst iziet tērpušās musulmaņu tradicionālajās galvassegās. Amatpersonām, kuras ir islāmticīgas, nav atļauts gavēt musulmaņu svētā mēneša ramadāna laikā. Siņdzjanā ārpus likuma ir arī halāla pārtika, ko pagatavo un pasniedz saskaņā ar islāma noteikumiem. Šo pasākumu mērķis ir mazināt musulmaņu reliģiozitāti un novērst viņu piesliešanos radikālā islāma idejām.

Taču vietējās varasiestādes ar Pekinas atļauju ir ķērušās arī pie daudz drastiskākām metodēm uiguru un citu islāmticīgo minoritāšu novirzīšanai "uz pareizā ceļa". ANO, cilvēktiesību organizācijas un ārvalstu valdības apgalvo, ka visā plašajā Siņdzjanas teritorijā dažu gadu laikā kā sēnes pēc lietus ir saradušās simtiem pāraudzināšanas nometņu, kurās var nonākt ikviens reģionā dzīvojošais musulmanis.

Ziņu aģentūras Reuters pētnieciskie žurnālisti gandrīz pusotru gadu analizēja satelītuzņēmumus un sekoja līdzi 39 "musulmaņu gulagu" celtniecībai un paplašināšanai. Žurnālisti, rūpīgi izpētot publiski pieejamos dokumentus par valdības izsludinātajiem iepirkumu konkursiem, izsecināja objektu atrašanās vietas un izmantojumu. Iepirkumu dokumentos bija minētas tādas specifiskas lietas kā sardzes telpas, videonovērošanas sistēmas, kas nosedz arī tā dēvētās aklās zonas, automātiskie šaujamieroči un to seifi. Piemēram, vienai no ieslodzījuma vietām Turpanas pilsētā bija nepieciešama telekomunikāciju "kontroles sistēma", ar kuru varētu noklausīties ieslodzīto telefonsarunas un nepieciešamības gadījumā tās pārtraukt.

Reuters apgalvo, ka laikā no 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada augustam novēroto objektu kopējā platība gandrīz trīskāršojās un sasniedza lielumu, kas ir vienāds ar 140 futbola laukumiem. "Mani ārkārtīgi pārsteidza, cik daudz nometņu tur ir, cik milzīgas tās ir un cik strauji tās izplešas. Dažu mēnešu laikā viņi tuksneša vidū var uzcelt piecstāvu ēkas, kas ir garākas par futbola laukumiem," sacīja Edvards Boida, kurš ir līdzdibinātājs nevalstiskajai organizācijai Earthrise Media, kas palīdzēja Reuters ar satelītattēlu iegūšanu un analizēšanu. "Ēku konstrukcija un izvietojums visās vietās ir ļoti līdzīgs, tas nozīmē, ka tās tiek būvētas metodiski."

Žurnālisti, kas ir apmeklējuši šos objektus, stāsta, ka ap tiem slejas vairākus metrus augstas betona sienas ar dzeloņdrātīm, videonovērošanas kamerām un sargtorņiem, bet ieejas apsargā bruņoti drošībnieki. 

Pie vairākiem objektiem ir izvietotas zīmes, uz kurām rakstīts, ka tur atrodas arodizglītības centri. Taču mediju mēģinājumus iekļūt šajos objektos ir izjaukuši policisti, kuri lika žurnālistiem doties prom.

Saskaņā ar dažādām aplēsēm Siņdzjanas pāraudzināšanas nometnēs pašlaik ir ieslodzīti no 800 tūkstošiem līdz pat diviem miljoniem cilvēku. Vairākumam ieslodzīto nav uzrādītas apsūdzības kādos noziegumos, un viņiem nav nekādu likumisku iespēju cīnīties par atbrīvošanu. Pāraudzināšanas nometnēs var nonākt par tādiem "pārkāpumiem" kā, piemēram, ceļošana un sazināšanās ar cilvēkiem 26 valstīs, kuras Ķīnas valdība uzskata par "sensitīvām", tostarp, Krieviju, Turciju un Saūda Arābiju. Liktenīgs var kļūt arī mošejas apmeklējums un ziņu, kurās ir citēts Korāns, nosūtīšana. Rietumvalstu medijos ir lasāmi stāsti par uiguriem, kas no kaimiņvalstīm ir devušies uz Siņdzjanu apciemot radiniekus vai strādāt, bet pēc tam nonākuši pāraudzināšanas nometnēs.