Miljoniem amerikāņu 2001. gada 11. septembra rītā devās savās ikdienas gaitās, nenojaušot, ka tā kļūs par vienu no traģiskākajām dienām viņu nācijas vēsturē. Dažas stundas vēlāk islāma teroristi, kā ieročus izmantojot nolaupītas pasažieru lidmašīnas, Savienoto Valstu teritorijā sarīkoja līdz šim asiņainākos terora aktus pasaulē, kuros dzīvību zaudēja gandrīz 3000 nevainīgu cilvēku.
Tas bija uzbrukums ne tikai ASV, bet visai Rietumu pasaulei un tās vērtībām un pamatīgi iedragāja rietumnieku pārliecību, ka viņu drošība ir neievainojama. Pēc 9/11, kā mēdz dēvēt notikušo, pirmo un līdz šim vienīgo reizi tika iedarbināts NATO līguma 5. pants, kas paredz, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij ir uzbrukums visai aliansei. ASV un to sabiedrotie, tostarp Latvija, ar dažādām sekmēm piedalījās divos karos, kuru atskaņas ir jūtamas joprojām.
Piecpadsmit gadu pēc 11. septembra uzbrukumiem starp dzīvajiem vairs nav to galvenais iedvesmotājs – savulaik par teroristu numur viens dēvētais Osama bin Ladens –, un viņa izveidotā teroristu organizācija Al Qaeda ir zaudējusi spēku. Tomēr vieta nav palikusi tukša, jo pašlaik par sevi liek runāt džihādistu grupējums Islāma valsts, kas pēdējo gadu laikā rietumvalstīs sarīkojis vairākus nāvējošus uzbrukumus. Pēc 9/11 daudzās valstīs pilsoņu drošības vārdā ierobežotas viņu brīvības un Rietumu sabiedrībā pieaugusi neiecietība pret musulmaņiem.
Daudz neidentificēto
Koordinētos uzbrukumus, ko daudzi pēc tam nodēvēja par trešā pasaules kara sākumu, īstenoja deviņpadsmit Al Qaeda teroristu, kuri dažādās vietās pasaulē bija gatavojušies vairākus gadus.
Viņi 2001. gada 11. septembra rītā ieradās vairākās lidostās ASV ziemeļaustrumos, bez starpgadījumiem izgāja drošības kontroli, par spīti tam, ka daļai no džihādistiem bija viltotas ārvalstu pases, un iesēdās četrās pasažieru lidmašīnās, kuru galamērķis bija Kalifornija. (Lidaparātus – divus Boeing 757 un divus Boeing 767 – izvēlējās ar nolūku, jo tiem bija paredzēti gari pārlidojumi, tādēļ tajos bija iepildīts liels daudzums degvielas.) Neviens no aviolaineriem plānoto galamērķi nesasniedza, jo teroristi pārņēma kontroli pār tiem. Divas lidmašīnas ietriecās Pasaules tirdzniecības centra Dvīņu torņos Ņujorkā, bet vēl viena – ASV Aizsardzības ministrijas ēku kompleksā jeb Pentagonā. Ceturtais lidaparāts, ko, visticamāk, bija paredzēts ietriekt Baltajā namā vai Kapitolijā (ASV Kongresa ēka), nogāzās netālu no Šenksvilas pilsētas Pensilvānijas štatā. Balss ierakstos no lidmašīnas pilotu kabīnes bija dzirdams, ka apkalpe un pasažieri cenšas atgūt kontroli pār lidaparātu. Baidoties no tā, nolaupītāji speciāli izraisīja lidmašīnas avāriju.
Uzbrukumos dzīvību zaudēja 2977 cilvēki (neieskaitot teroristus), bet ievainojumus guva vairāk nekā 6000 cilvēku. Vairums no viņiem – 2753 cilvēki – aizgāja bojā Pasaules tirdzniecības ēku kompleksā un tuvējā apkaimē pēc Dvīņu torņu sabrukuma. Līdz šī gada augustam tiesu medicīnas ekspertiem bija izdevies identificēt 1637 jeb 60% no upuriem, bet 1113 mirstīgo atlieku piederība nav zināma joprojām.
Pēc 11. septembra uzbrukumiem toreizējais ASV prezidents Džordžs V. Bušs pasludināja karu pret terorismu. Tā galvenais mērķis bija globālā terorisma iedvesmotājs bin Ladens. Viņu nogalināja gandrīz desmit gadu pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem. 2011. gada 1. maija vakarā ASV prezidents Baraks Obama uzrunā televīzijā paziņoja, ka amerikāņu karavīru īpašās operācijas laikā Pakistānā ir nogalināts terorists numur viens.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!