Trampa nacionālisti

ASV trešā prezidenta un cilvēktiesību aizstāvja Tomasa Džefersona dzimtās pilsētas ielās izgāja vairāki simti rasistiski un antisemītiski noskaņotu cilvēku. Viņi izkliedza naidpilnus saukļus un demonstrēja nacistu simboliku, tādējādi paužot neapmierinātību ar vietējās varas plāniem aizvākt vergturību atbalstošo ASV pavalstu savienības – konfederātu – karavadoņa Roberta Lī statuju. Viņi arī iesaistījās sadursmēs ar tā dēvētajiem antifašistiem, bet satrakojies balto nacionālistu atbalstītājs ar automašīnu ietriecās neaizsargātos protestētājos, nogalinot vienu un smagi ievainojot vēl vairākus cilvēkus.

Donalda Trampa nokļūšana Baltajā namā ir veicinājusi neonacistu un balto rasistu kustību iznākšanu no politiskās perifērijas, kur tās atradās vairākas desmitgades. Turklāt ASV prezidenta sākotnējā izvairīšanās konkrēti nosodīt labējos radikāļus par vardarbību Šarlotsvilā izpelnījās atzinību viņu rindās. Bijušais kukluksklana vadonis Deivids Djūks paziņoja, ka notikušais Šarlotsvilā esot pavērsiena punkts rasistu kustībai. "Mēs esam apņēmušies atgūt savu valsti un izpildīt prezidenta Trampa solījumu," sacīja Djūks.

Organizācijas Southern Poverty Law Center, kas pēta labējos ekstrēmistus, dati liecina, ka kopš 2000. gada Savienotajās Valstīs ievērojami pieaudzis naida grupu skaits. 1999. gadā ASV bija 457 aktīvas naida grupas, bet 2016. gadā – 917. Tam ir dažādi izskaidrojumi. Viens no tiem ir ASV statistikas biroja prognoze, ka 2042. gadā baltādainie kļūs par minoritāti. Amerikāņu galēji labējo vidū populāra ir tā dēvētā "baltādaino genocīda" sazvērestības teorija. Tās piekritēji uzskata, ka imigrācija, rasu integrācija, starprasu laulības, zemi baltādaino dzimstības rādītāji un aborti valstīs, kurās vairākums iedzīvotāju ir baltie, tiek apzināti veicināti, lai cilvēki ar baltu ādas krāsu kļūtu par minoritāti un ar laiku izzustu vispār. Jaunu naida grupu rašanos gadsimtu mijā ASV sekmēja arī 2001. gada 11. septembra terorakti, kurus pastrādāja musulmaņu ekstrēmisti.

Southern Poverty Law Center visvairāk naida grupu fiksēja 2011. gadā, kad to skaits pārsniedza tūkstoti. Tas lielā mērā bija saistīts ar ekonomisko krīzi un augsto bezdarbu. Daudzi amerikāņi savā nespējā atrast pastāvīgu darbu vainoja imigrantus vai cilvēkus ar atšķirīgu ādas krāsu.

Melnādainā Baraka Obamas uzvara 2008. gada ASV prezidenta vēlēšanās bija kā sitiens zem jostas vietas galēji labējiem, kuri par saprātīgām būtnēm uzskata tikai cilvēkus ar baltu ādas krāsu. Laikā no 2011. līdz 2014. gadam naida grupu skaits Savienotajās Valstīs ievērojami samazinājās. Bet kopš 2014. gada to daudzums ir pieaudzis par 17%. Atsevišķi ņemot, visvairāk naida grupu – 193 – ir saistītas ar tā dēvēto melnādaino separātismu, kas iestājas pret rasu integrāciju un starprasu laulībām, kā arī pieprasa melnādainajiem atsevišķas institūcijas. Tomēr absolūtais vairākums naida kustību tiek apzīmētas kā kukluksklans, neonacisti, baltie nacionālisti, skinhedi, neokonfederāti un pret musulmaņiem noskaņotie.

Džordžijas Universitātes asociētais profesors Kass Mude uzskata, ka labējie ekstrēmisti rada lielākus draudus ASV nacionālajai drošībai nekā džihādisti. "Pirmkārt, ASV ir daudz vairāk galēji labējo ideju sekotāju nekā radikālo islāmistu. Otrkārt, ir ļoti vienkārši iegādāties šaujamieročus. Treškārt, labējos ekstrēmistus novēro daudz mazāk nekā islāmistus," Mude stāsta intervijā domnīcai Council on Foreign Relations.

Trampa piedalīšanās un uzvara 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās piešķīla jaunu enerģiju galēji labējām kustībām. Ekscentriskais miljardieris savu kandidatūru pieteica ar runu, kurā viņš meksikāņu imigrantus nosauca par izvarotājiem un narkodīleriem un solīja uzbūvēt sienu uz robežas ar Meksiku.

Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās labējo radikāļu aprindās izraisīja ko līdzīgu ekstāzei. "Mūsu diženais vadonis ir kāpis Dieva – imperatora – tronī," pērn novembrī rakstīja neonacistu vietnes Daily Stormer galvenais redaktors Endrū Englins. 

Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 25. - 31. augusta numurā!