Vajag trakumu! Saprāts jau nāk ar laiku – tā par savu pieredzi uzņēmējdarbībā saka viens no uzņēmuma dibinātājiem Sandis Kondrāts (38). Ar viņu tiekos vienā no Rīgas koprades telpām. Zinātāji bija stāstījuši, ka jaunais uzņēmējs biežāk uzturas ASV, nevis dzimtenē, taču tagad viņš ir pārliecināts, ka grib un vajag vairāk laika pavadīt šeit, Latvijā.
Turpinot sarunu par prāta un neprāta balansu, Sandis atzīst, ka ar laiku jāpieņem arī nobrieduša cilvēka lēmumi, vispirms gan jāsaprot, kas ir tas virziens, kurā vari gūt panākumus, un tad arī uz to jāiet. Saprāts nācis, arī pateicoties Rīgas Biznesa skolas piedāvātajai mini MBA programmai – Sandis to šogad apgūst. "Akadēmiskā informācija sakārto lietas," viņš saka un nepavisam nesmādē pašmāju izglītības piedāvājumu, lai gan pēdējos gadus bieži laiku pavada arī Vašingtonas Universitātē.
Varēja palikt pie kapakmeņiem
Patiesībā Sandis ir mākslinieks. Studējis tēlniecību. Atgādinu, ka Latvijā gana izplatīts ir viedoklis, ka tā sauktie kultūras cilvēki jau tautsaimniecībā dižu pienesumu nenes. Jaunais uzņēmējs pasmejas, ka tie, kas sabiedrībā īsti neiederas, nonāk vai nu trako namā, vai Mākslas akadēmijā. "Taču manā gadījumā bija svarīga vēlme sabiedrībā arī iesaistīties, radot tādas vērtības, kas palīdz citām sabiedrības grupām," atceras uzņēmējs. Viņš atzīst, ka gan pašam, gan otram uzņēmuma dibinātājam Uldim Zariņam noderot mākslinieka prasmes un zināšanas, domājot tieši par inovācijām, un jo īpaši – inovatīvo pieeju mārketingam.
"Var iet pēc grāmatas un vispārpieņemtiem standartiem, bet to var izdarīt tādā gorillas pieejā – radoši. Piemēram, ir teju neapstrīdams apgalvojums, ka es, latvietis, puika no Talsiem, izmācījies mākslu, nevarēšu aizbraukt un iepārdot Stenforda Universitātes Anatomijas katedras vadītājam savu produktu. Tas taču nav iespējams!" Taču, lietai pieejot inovatīvi un domājot ārpus kastes, arī tas ir iespējams, pārliecināts jaunais uzņēmējs.
Sākotnēji mēģināta tradicionālā e-pastu pieeja, taču neviens neesot atbildējis. Tad Sandis aizbraucis uz konkrēto universitāti un klauvējis pie dažādām durvīm, līdz sapratis, kur meklējams pareizais virziens. Rezultātā viņš savu mērķi – tikties ar Anatomijas katedras vadītāju – sasniedza. Izrādās, arī noskatītā adresāta hobijs bijis tēlniecība, tāpēc abi ātri atraduši kopīgu valodu.
Ka māksla ir viņa ceļš, Sandis sapratis jau agri. Neesot labi juties pamatskolā, jo bijis tāds puika ar brillēm, kam nepadodas sports. Taču zīmēšanas skolotāja mudinājusi iet uz mākslas skolu. "Tas man padevās un patika, un kompānija, kas tur bija, man kļuva par otro ģimeni," viņš atceras. Īpaši interesējusi tēlniecība. "Es kaut kur biju dzirdējis, ka tēlnieki, kas taisa tos Ļeņina pieminekļus, ir bagāti cilvēki," viņš saka un piemetina, ka tie turīgie tēlnieki taisot ne vien Ļeņina pieminekļus, bet arī kapakmeņus, pēc kā vienmēr ir pieprasījums.
Četrpadsmit gados Talsu puika pārnācis mācīties uz Rīgu – "lietišķajiem". Trešā ceturtajā kursā skolotāji sākuši viņu ņemt līdzi uz dažādām haltūrām, un Sandis sapratis, ka ar to tik tiešām var arī nopelnīt, ka iegūtajām prasmēm ir kaut kāds pielietojums. "Tas utility aspekts man vienmēr ir bijis svarīgs," skaidro uzņēmējs. Vēlāk viņa profesors Mākslas akadēmijā bijis Aigars Bikše. Abi sarunājušies, Sandis vaicājis: paklau, bet kurā brīdī tad te naudu sāk pelnīt? Profesors aicinājis atslābt, taču šis jautājums jauno mākslinieku nav licis mierā. Viņam bijis svarīgi saprast, kā to, ko prot, var izmantot sabiedrībā un attiecīgi par to arī tapt novērtēts. Dzīve tālāk jauno mākslinieku aizvedusi uz ledus un smilšu skulptūrām. Tapis pirmais bizness – Smilšu skulptūru festivāls –, radusies Ledus skulptūru ražotne, un tur arī parādījusies pirmā nauda. Cilvēkiem šādas skulptūras, izrādās, bija vajadzīgas dažādos svētkos un mārketinga pasākumos.
Sākums – ASV
Sandis nav no tiem, kas lielu daļu studiju laika pavadījis ārzemēs, lai gan mācību laikā bijuši arī nelieli apmaiņas programmu posmi Somijā. Tomēr viņa valodā jūtama amerikāņu angļu valodas ietekme – jāatzīst, daļu no viņa teiktā esmu patvaļīgi latviskojusi. 2013. gadā Sandis emigrējis uz ASV. "Pirms tam no 2009. līdz 2013. gadam es apceļoju pasauli, taisot smilšu skulptūras, biju tāds hipijs," viņš stāsta ar neslēptu prieku. Iepriekš daudzus gadus austiņās, taisot skulptūras, bija klausījies dažādas Stenforda Universitātes lekcijas. 2013. gada pavasarī veidojis skulptūru Dānijā. Tapa smilšu pirāts ar lielu naudas lādi. "Es taisīju tās naudiņas no smiltīm un klausījos grāmatu par ASV ekonomikas vēsturi. Un vienā brīdī vējš uzpūta man virsū kaut kādu plakātu un nosita mani pie zemes. Es to pieņēmu kā zīmi, ka ir laiks beigt taisīt smilšu naudiņas un jātaisa īstā nauda!" stāsta Sandis. Tajā brīdī skulptūru taisīšanai pielikts punkts. Tad arī pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter tika pieteikta pirmā uzņēmuma Anatomy Next ideja – anatomijas grāmata māksliniekiem. Ilustrāciju autors bija jau minētais uzņēmuma līdzdibinātājs Uldis Zariņš. Savukārt Sandis sāka finansējuma piesaistes kampaņu. Savai idejai vietnē Kickstarter prasījuši 10 000 dolāru, bet dabūjuši 22 000 dolāru.
Attīstīties nav traucējis arī tas, ka otrs partneris dzīvojis Latvijā, bet Sandis – ASV. "Es iekāpu mašīnā un braukāju ar to grāmatu pa valsti, rezultātā tā nonāca, piemēram, Pixar un Walt Disney studijās," atceras Sandis. Grāmata palīdz māksliniekiem radīt korektus cilvēkveidīgos tēlus, lai nav jāsaņem tik daudz pārmetumu kā klasiskajai Bārbijai, kura ar savām ķermeņa proporcijām nemaz nespētu eksistēt. Sandis domā, ka grāmata savā jomā ir vislabākais produkts pasaulē.
Attīstība – Latvijā
Trīs gadus vēlāk jaunais vīrietis nolēmis atgriezties Latvijā meklēt Ziemeļmeitu. Iepazinies ar kādu medicīnas studenti un sapratis, ka tieši studentiem būtu nepieciešams uzņēmuma nākamais produkts. "Mēs mainījām uzņēmējdarbības virzienu un pielikām klāt anatomiju medicīnas studentu izglītībai, iesaistījās virkne cilvēku no Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes," stāsta uzņēmējs. Tas gan nav bijis vienkārši. Piemēram, viena no pasniedzējām, paskatījusies, ko jaunie censoņi dara, paziņoja: nāciet pie manis tikai tad, ja šitais tiek nopirkts vai ieviests Amerikā! "OK, mēs aizbraucām uz Stenfordu!" pieredzē dalās Sandis.
Kamēr izstrādājuši projektu par anatomiju medicīnas studentiem, Latvijā bija sākusies Start Up akseleratoru programma Startup Wise Guys, tapis arī likums par jaunuzņēmumiem. "Akseleratoru programmā mēs iegājām ar mērķi biznesu izjaukt pa daļām un iemācīties to salikt pēc tam kopā," stāsta uzņēmējs. Rezultātā izdevies piesaistīt vēl pusmiljonu eiro.
2018. gadā Sanda brālis Jānis Kondrāts nācis klajā ar vēl vienu ideju par medicīnisko treniņu armijas vajadzībām. Ko darīt, ja cilvēkam norauta kāja vai roka un jums ir tikai četras minūtes? Anatomy Next visjaunākais produkts piedāvā ar šādu situāciju tikt galā. Produkta pirmā versija ir jau izstrādāta un demonstrēta arī ASV Aizsardzības departamentam, par to rakstījuši arī ASV militāras nozares laikraksti. Pēc pāris dienām produktu demonstrēšot vēl Floridā. Var teikt, ka šobrīd ar Anatomy Next jauno produktu notiek līdzīgs process, kā ieviešot jaunas zāles, kad nozīmīgs ir jaunā produkta klīnisko pētījumu periods un zāles tiek izmēģinātas, fiksētas blaknes, veikti uzlabojumi. Arī medicīnisko treniņu simulators šogad tiek izmēģināts, fiksētas kļūdas un nepieciešamie uzlabojumi. Mediji jau ziņojuši, ka uzņēmums šo produktu attīsta sadarbībā ar ASV armiju un produkta izstrādē iesaistījušies arī Latvijas bruņotie spēki. Sandis uzskata, ka tā ir laba iespēja attīstīt sadarbību starp Latviju un ASV. Militārās medicīnas specifika – dominē tādas traumas kā apdegumi, šautas brūces, sprādzienu radīti ievainojumi. Visiem kareivjiem ir jāzina, kā sniegt medicīnisko palīdzību kara apstākļos. Sandis sagaida, ka viņa jaunais produkts būs labs mācību instruments, lai zināšanas nostiprinātu arī praksē, bet vienlaikus cer, ka prasmju izmēģināšana vairāk paliks virtuālās, nevis reālās dzīves ikdiena.
Vai mākslīgais intelekts topošajiem mediķiem varētu aizstāt īstu ķermeni? Arī šajā neatliekamās medicīnas jomā mūsdienās izmanto manekenus un, lai palielinātu realitātes sajūtu, algo aktierus, kas tēlo sāpes. Mācoties praksē ir svarīgi apgūt gan tā saukto protokolu, kas nosaka, kādā secībā kādi darbi veicami, gan arī muskuļu atmiņu, kas nosaka, piemēram, to, cik stingri jāsatver cietušā roka. Pirmo nu jau ļoti labi var apgūt un praksē izspēlēt virtuālajā vidē. Pie sajūtu atdarināšanas gan vēl ir jāstrādā, un varbūt tikai nākotnē mākslīgā intelekta piedāvātās iespējas varēs pilnvērtīgi aizstāt pieredzi, ko sniegtu treniņš ar fizisku ķermeni. Taču jau šodien virtuālā realitāte spēj radīt līdzīgus apstākļus, kā tas būtu realitātē, – ir bailes, stress, jo pacients var, piemēram, pēkšņi sākt vemt vai lēkt gaisā.
"Tu to uztver kā reālu, un tev tiešām kļūst bail, taču tas ir droši," paskaidro uzņēmējs un norāda, ka virtuālā realitāte palīdz gatavoties dažādām situācijām un izspēlēt visdažādākos scenārijus.
Finansējums izšķirīgs
Visās trijās biznesa līnijās Anatomy Next šobrīd strādā 15 cilvēku – divi no tiem ASV, pārējie Latvijā. Tagad gan esot svarīgi saprast, kas ir uzņēmuma galvenais mērķis. Jaunuzņēmuma priekšrocības ir spēja ātri pielāgoties tirgus un klientu vajadzībām, reaģēt uz jaunumiem, taču, ja kopumā ejami jau trīs ceļi, ātrie manevri var arī vairs neizdoties.
Anatomy Next bez atbalsta no malas lielais izrāviens ir teju neiespējams. Jo, lai produktu izstrādātu un nodrošinātu, turpinātu pētījumu etapu, ir nepieciešams laiks, investīcijas un daudz mēģinājumu, lai produkts būtu izcili piemērots savam tirgum. Tas nav, kā atvērt veikalu, kurā čeka lente griežas jau uzreiz pēc atklāšanas. Tāpēc liels atbalsts bijis gan jau pieminētais Kickstarter finansējums (šobrīd vietnē atbalsts tiek vākts vēl vienam uzņēmuma produktam), gan arī Eiropas Komisijas finansētā atbalsta programma Horizon 2020, kas ļāvusi veikt produktu priekšizpēti. Tāpat finansējums tiekot piesaistīts caur riska kapitāla fondiem.
Sandis domā, ka, lai saprastu, kas ir īstais produkts, ir jāveic pamatīga izpēte, arī lai saprastu, kas vispār sabiedrībai būtu nepieciešams. "Ir jāatrod, kur ir mazāka konkurence. Tā mēs arī nonācām pie militārās medicīnas. Tur konkurence ir mazāka," atzīst uzņēmējs. Viņš zina, ka šajā jomā darbojas vēl tikai viens spēlētājs. Savukārt ortopēdiskajā ķirurģijā esot zināmi jau kādi trīs jaunuzņēmumi, kas ar savu produktu tikuši jau līdz lielākai gatavības pakāpei. "Tikai ar naivu sapņošanu te nevar pieiet," ir sapratis Sandis un tādēļ uzsver: ir racionāli jāvērtē, kurš ir vislabākais ceļš izrāvienam.
Kas vēl ir nepieciešams? Uz to atbildot, Sandis atkal atgriežas pie tā, ka ļoti svarīga lieta ir trakums. Vēl biznesa attīstīšanai palīdzējuši kontakti ar ASV latviešu kopienu. Kad viņš aizbraucis tur laimi meklēt, nevienu īsti nav pazinis, tāpēc aktīvi iesaistījies latviešu aktivitātēs – gājis baznīcā, mācījis maziem bērniem zīmēt –, un tas pēcāk palīdzējis gan gluži saimnieciskās lietās, gan arī biznesa attīstībā. Vēl svarīgas ir nianses. Piemēram, lai gan nu uzņēmējs biežāk ir Latvijā, atbalstu idejām ASV labāk var iegūt, ja amerikāņiem ir sajūta, ka darīšana ar savējo. Tāpēc Sandim ir divas telefona kartes. Ja jāsazinās ar amerikāņiem, labāk arī no Rīgas pārslēgties uz ASV numuru.
Bet kur palicis tēlnieks Sandis Kondrāts? Smilšu naudas periods ir beidzies, taču Sandis atzīst, ka nereti mākslā iegūtās prasmes izmanto arī tagad... lai pludmalē atstātu iespaidu uz meitenēm.