Saskaņas eksperiments

Saskaņa nav daudz mainījusies, ja vēro tās darbību Rīgas domē un Saeimā. Taču tās jaunie vēstījumi, kuru pasniegšanai netiek taupīti līdzekļi, liecina par lielām Saskaņas pārvērtībām. Maija beigās Melngalvju namā ar ārvalstu ideoloģiski tuvo partiju pārstāvju līdzdalību kongresā tika paziņots, ka Saskaņa esot eiropeiskākā partija Latvijā, jo mazinājusies Vienotības ietekme.

Jūnija vidū VEF Kultūras pilī partija atklāja jaunos līderus. Tās premjera kandidāts vairs nebūs Rīgas mērs Nils Ušakovs, bet gan Vjačeslavs Dombrovskis, kurš strādājis vairākās valdībās, arī kopā ar satiksmes ministra kandidātu Anriju Matīsu, kurš 12. Saeimā ievēlēts no Vienotības. Agrāko varas pārstāvju izvirzīšanu priekšplānā var uztvert kā centienus pierādīt gatavību būt valdībā. Latviešu politiķu izcelšana izskatās pēc mēģinājuma paplašināt savu vēlētāju bāzi.

Tas satricināja latviešu sabiedrību, kura sociālajos tīklos jaunos saskaņiešus sauca par nodevējiem un kangariem. Un tas, iespējams, pārsteidza Saskaņai uzticīgo krievu vēlētāju. Viss tiek darīts, lai saliedētu sabiedrību, bet politiskajā līmenī tā ir sašķelta vēl vairāk.

Taču vislielāko rezonansi izraisīja Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) bīskapa emeritus Pētera Sproģa nominēšana Valsts prezidenta amatam. Viņš bija paredzēts arī kā saraksta līderis Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā. Taču, kad šis raksts jau bija sagatavots publicēšanai, Sproģis sociālajā vietnē Facebook paziņoja, ka atsauc savu dalību 13. Saeimas vēlēšanās un atteiksies būt arī Saskaņas kandidāts Valsts prezidenta amatam. Pateicoties par izrādīto cieņu, "es nolieku savu Valsts prezidenta kandidāta nomināciju un atsaucu savu piedalīšanos vēlēšanās," paziņoja Sproģis. Viņam nedēļā pēc nominēšanas nācās piedzīvot tik asu sabiedrības reakciju, ar kādu viņš, visticamāk, nebija rēķinājies.

Pāris nedēļu pirms nominēšanas Sproģis intervijā laikrakstā Dienas Bizness paziņoja: "Pasaule ir mainījusies, par ASV prezidentu kļuvis Donalds Tramps, kuram Amerika ir pirmajā vietā. Es domāju, ka Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka, ka viņam pirmajā vietā ir Latvija." Šo pašu vēstījumu izvērstāk viņš atkārtoja, uzrunājot Saskaņas biedrus tās domes sēdē 18. jūnijā. Viens no iemesliem, "kāpēc esmu atsaucies šim piedāvājumam, kuru saņēmu ar pārsteigumu un reizē ar pagodinājuma devu», ir vēlme mazināt šķelšanos sabiedrībā. Vēl nav zināms, kādu iespaidu uz Saskaņas startu vēlēšanās atstās Sproģa atteikšanās sabiedrības spiediena ietekmē.