Pavisam cits Kārlis

Kad 2004. gada martā beidzās Jaunā laika (JL) līdera Einara Repšes valdības pilnvaras, Kārlis Šadurskis esot izgājis no Izglītības un zinātnes ministrijas ar vārdiem: "Es te vēl atgriezīšos." Viņš pats to neatceras, toreiz sacīto atgādinājuši kolēģi. Jauno politisko spēku, kurš 2002. gada rudenī uzvarēja Saeimas vēlēšanās, Repše pieteica aptuveni gadu pirms vēlēšanām, un Šadurskis bija viens no līdera tuvākajiem domubiedriem. Līdzīgi vēlāk, kad daļa "jaunlaiciešu" aizgāja uz Sandras Kalnietes un Ģirta Valda Kristovska dibināto Pilsonisko savienību, Šadurskis bija līdzās Kalnietei. Tagad viņu uzskata par Vienotības priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas uzticamāko sabiedroto.

Janvāra sākumā Šadurskis izraisīja interesi kā iespējamais premjera kandidāts, tomēr oficiāli tā arī netika izvirzīts. Politiķis ir pietiekami pieredzējis, tāpēc negribējās to, ka viņš žurnālistiem apstiprināja gatavību vadīt valdību, saistīt tikai ar viņam raksturīgo godkāri, un SestDiena aicināja Šadurski uz sarunu. Sākumā politiķis bija rezervēts, tomēr 8. janvārī deva piekrišanu intervijai 11. janvārī – divas dienas pirms oficiālās premjera kandidāta izvirzīšanas. Tā paša 8. janvāra vakarā Šadurskis atsūtīja īsziņu, ka intervija ir jāatceļ. Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma tovakar ziņoja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis ticies ar Valmieras mēru Jāni Baiku un aicinājis viņu apdomāt iespēju veidot valdību. Nākamajā dienā Baiks atteicās, un Šadurskis atsūtīja vēl vienu īsziņu, ka pirmdien tomēr ir gatavs runāt. Pirmdienā, dažas stundas pēc SestDienas sarunas ar Šadurski, ZZS paziņoja, ka izvirza premjera amatam Māri Kučinski. Valsts prezidents tikās ar abiem pretendentiem un valdības veidošanu uzticēja Kučinskim, kuram atšķirībā no Šadurska bija oficiāls partijas mandāts.

Pilnīgi bez pieredzes 2002. gadā Šadurskis nonāca Izglītības un zinātnes ministrijā, kur viņu sagaidīja iepriekšējā Saeimā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā, kas paredzēja pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā no 2004. gada. Apzinoties, ka ar esošo pedagogu resursu un metodisko līdzekļu kopumu šo normu nevar īstenot, ministrs kopā ar ekspertiem sācis izstrādāt kompromisa variantu. Tas paredzēja nodrošināt mācības valsts valodā 60 procentu apmērā. "Kad otra puse saprata, ka šis modelis jau ir reāls, sākās protesti. Krievija bija atspirgusi no krīzes un varēja investēt līdzekļus kampaņā pret šo reformu," atceras Šadurskis, kurš amatu atstāja ar iesauku Melnais Kārlis.

Izglītības likuma grozījumi bija pēdējais piliens, kura dēļ Repšes valdība atkāpās, taču likumā strīdīgāka bija kāda cita norma – par pedagogu algām. Tās ierosināja noteikt atbilstoši skolotāju kvalifikācijai un slodzei, nevis piesaistīt minimālajai algai, kura bija strauji pieaugusi, un tāpēc valsts nespējot nodrošināt nepieciešamo finansējumu, toreiz skaidroja Šadurskis. Pedagogu algas būs viens no galvenajiem jautājumiem arī jaunajā valdībā, taču Šadurskis jau pirms valdības apstiprināšanas vienojies ar Kučinski par sistēmisku un kompleksu pieeju izglītības reformas īstenošanā.

Viens no Šadurska priekšgājējiem Roberts Ķīlis ienāca ministrijā ar diezgan revolucionāru pieeju un saskārās ar lielu reformu pretinieku pretestību. Nesen Dienai Ķīlis prognozēja, ka Šadurska atgriešanās ministrijā būs neveiksmīga. "Ir lietas, kas notiek izglītības un zinātnes jomā, no kurām viņš īpaši vairs neko nesaprot. Visi gan turpinās iet uz reformām, un tā vai citādi tās turpināsies, bet ne pateicoties viņa pūlēm," sacīja Ķīlis, norādot uz ministra piederību vecās paaudzes politiķiem. Šadurska partijas biedre Ina Druviete, kura arī šo ministriju ir vadījusi divas reizes, Dienaiparedzēja pretējo: "Beidzot īstenosies līdz šim tikai vārdos paustais princips, ka izglītības ministra krēslā svarīgākais ir profesionālisms un nozares pārzināšana."

Pārliecināta, ka viņš ir īstais cilvēks īstajā laikā, Druviete atgādina vēl vienu priekšrocību – viņš esot arī finansists, jo vadīja Saeimas Budžeta un finanšu komisiju.

Lai labāk saprastu, ko var sagaidīt no izglītības un zinātnes ministra, SestDiena uzdeva dažus pavisam vienkāršus jautājumus. Atbildes uz tiem tikai apstiprināja, ka viņš turpina izkopt savu apvārdošanas un aizrunāšanas prasmi. Uz vaicāto, kad pēdējo reizi bijis tālā lauku skolā, Šadurskis atbildēja: "Vai varētu lūgt pārformulēt jautājumu un vaicāt, kad pēdējo reizi bijāt skolā ārpus Rīgas?" Sajuties tā, it kā šis jautājums jau būtu izteikts, Šadurskis braši atbildēja: "Pagājušajā rudenī biju Liepājas 6. vidusskolā. Tā ir viena kolosāla skola. Cik bezgala daudz var izdarīt enerģisks, radošs direktors. Tiem bērniem ir interese mācīties."

Runājot par lauku skolām, viņam prātā esot piemērs – kādā attālā pašvaldībā esot četras pustukšas skolas, tās apvienot iznāktu lētāk pat tad, ja katru bērnu individuāli ar taksometru vajadzētu vest uz skolu. Viņaprāt, mazās skolas, kurās mācās bērni līdz 4. klasei, ir jāsaglabā tuvu dzīvesvietai, bet lielāki skolēni ir jāvadā uz mācību iestādēm, kuras var nodrošināt kvalitatīvāku izglītību. Vidusskolās jaunieši varot dzīvot internātā, bet nebūtu atbalstāma 5. līdz 9. klases audzēkņu uzturēšanās tajos, jo tur pastāvot risks tā dēvētajām ārpusreglamenta attiecībām. Šadurskim nav arī nekas pret bulciņām bērnu ēdienkartē, jo, viņaprāt, "nevajag novest lietas līdz nejēdzībai".

Visu rakstu par jaunās valdības izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski lasiet šīs nedēļas žurnālāSestdiena!