Pūce un viņa klasesbiedri

Rakstot par jaunās valdības jaunajiem ministriem, mūždien ir visādas problēmas. Nu, piemēram, par KPV LV partijas delegātiem valdībā bija grūti atrast kādu, kas jaunos ministrus kādā no dzīves posmiem pazinuši. Vismaz manā burbulī tie ir ieradušies teju no nekurienes. Ar Juri Pūci no Attīstībai/Par! savukārt ir gluži pretēji. Viņš kaut kur manā orbītā ir, kopš man bija kādi piecpadsmit gadi, es iesaistījos Tautas partijas tolaik pusaudžu klubā un vēlāk jaunatnes organizācijā. Pūce tobrīd bija pie "sliktajiem", jo "tusējās" ar citas partijas – sociāldemokrātu – jauniešiem. Vēlāk, kad mēs sākām organizēti cīnīties par ietekmi Latvijas Universitātes studentu pašpārvaldē, veidojot arī savu sarakstu Savējie, Pūce atkal bija pie pretiniekiem – Ekonomikas fakultātes sarakstā Paisums.

Šķiet, ka tagad paliekas no Paisuma un viņa klasesbiedri veido mītisko kopumu, kas ik pa laikam publiskajā telpā tiek saukts par Jaunupa klases vai kursa biedriem.
 

Sāka kā studentu priekšsēdis

Savulaik Paisumam kopumā veicās labāk nekā Savējiem. Piemēram, Juris Pūce bija arī Latvijas Studentu apvienības (LSA) priekšsēdētājs, bet mums sava kandidāta ievēlēšanu vēlāk tā arī neizdevās panākt. (Jāpiebilst, ka Pūces vadītā LSA tolaik arī rīkoja protestus pret Andra Šķēles vadītās valdības realizēto izglītības politiku.) Pabeidzot studijas, Pūce, protams, vairs nedarbojās pašpārvaldē, bet turpat vien palika – viņš sāka strādāt Latvijas Universitātē (LU). 

Taču pretinieku frontē, protams, nāca jauni līderi. Viena no viņiem bija pedagoģijas studente Zaiga Kazāka, kuru mums uz brīdi pat izdevās uzvarēt, bet tikai uz brīdi. Lai gan no malas šķiet muļķīgi, tomēr tas bija skaists laiks un lieliska politikas mācīšanās skola. Bija pat izdomāts, kā atsevišķu runu teicējiem jāpārvietojas runu laikā, lai ietekmētu auditoriju. Ziņu par to, ka Zaiga sākusi draudzēties ar Juri Pūci, mēs uztvērām kā vēl vienu mazu sakāvi.

Jau vēlāk Pūce pie horizonta uzpeldēja, kad viens no mūsu jauniešiem arī bija pieteicies konkursā uz Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatu. Rakstot šo rakstu, man arī sagruva ilūzijas par tādu īsteno konkursu norisi uz amatiem. Artis Kampars (JV), kurš tolaik bija ekonomikas ministrs, pats aicinājis arī savu toreizējo padomnieku izglītības jautājumos Juri Pūci kandidēt konkursā uz valsts sekretāra amatu.

Tomēr vēlāk dzīvē viss kaut kā mainījās, un Pūce ar ģimeni kādu laiku bija mans kaimiņš. Mēs mēdzām dažreiz pieskatīt viens otra bērnus un aizņemties visādus niekus, piemēram, sodu, kafiju vai nurofēnu, un vakaros es dzirdēju, kā viņš aiz sienas liek gulēt meitas. Ko gan es vēl jaunu varētu atklāt?

Tiesa, kopš mēs vairs nedzīvojam teju kopā, nav arī garo monologu par visdažādākajām tēmām. Tātad ir iemesls satikties. Vispārēju viņa erudīciju izceļ daudzi – gan kolēģi un domubiedri, gan politiskie pretinieki. Jaunais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), piemēram, zināja stāstīt, ka koalīcijā viņu mēdzot saukt par Vikipūci. Citi cilvēki mēdz kaut ko meklēt Google, bet, ja tev blakus ir Juris Pūce, iespējams, viņš zinās atbildi.
 

Jaunupa ietekme

Ar jauno VARAM vadītāju tiekamies sestdienā pēc lekcijām. Viņš joprojām universitātē pasniedz kursu Stratēģiskajā vadībā. Šoreiz pedagoģijas vadības maģistriem, bet ik pa laikam arī LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē. 

Viņš gan uzreiz brīdina, ka pēc lekcijām var būt tā, ka viņš jau ir gana izrunājies, tāpēc varbūt neaizpildīs visu "ēteru". Protams, šī sajūta izrādās gaistoša un viņš runā daudz un par visu. 

Piemēram, Pūce aizrunājas par augstākās izglītības izaicinājumiem, līdz beigās pats secina: "Jā, labs jautājums." Tad es viņam aizrādu, ka patiesībā par to jau nemaz nebija jautājums. Tiesa, atklājas arī viens jautājums, par ko viņš tiešām nekad nav domājis. Proti, vai viņš gribētu, lai viņa meitām ir tāds skolotājs kā viņš. Kļūt par pilnas slodzes pasniedzēju gan Pūce nevēloties nekad, bet docēt vienu vai divus kursus gadā patīkot. Esot interesanti redzēt, kā mainās studenti, kas viņiem aktuāls. Vienlaikus pasniedzēja darbs liek arī pašam sekot līdzi jaunākajiem pētījumiem un citām aktualitātēm konkrētajā jomā.

Bet par ko tad gribēja kļūt bērnībā? Pūce atceras, ka pirms 30 gadiem viņa piecus gadus vecākais brālis piedalījies kādā radio raidījumā un teicis, ka politikā gan negribētu darboties, ja nu vienīgi kļūt par prezidentu, lai ieceltu brāli par premjeru. Tagad viņa brālis Jānis Pūce gan SestDienai saka, ka vairs prezidents negribētu būt, arī tādu mērķu vadīts, bet tas, ka mazajam brālim Jurim jākļūst par politiķi, gan viņam sen esot bijis skaidrs.