Rit Krievijas sāktā kara piektais mēnesis. Kā jūs ar to tiekat galā? Vai neaptveramā kara nežēlība jau aizbīdījusies kaut kur fonā? Vai, tieši otrādi, ar katru dienu netaisnības sajūta par notikumiem tepat blakus tikai aug? Ko izvēlaties neredzēt vai kur savās izvēlēs pieļaut kompromisus? Jeb, īsāk sakot, – kādu lēmumu attiecībā uz karu Ukrainā esat pieņēmuši?
Vasaras saulei šie jautājumi, protams, nepiestāv. Tāpat kā visi traģiskie stāsti un nepārtrauktā zaudējuma sajūta, kas skaidri nolasāma Ukrainas bēgļu acīs un mēģinājumos turpināt dzīvot ārpus kara zonas. Jā, arī viņu gatavotajā borščā un kotletēs, kas, šķiet, katrā kumosā ietver kādu simbolisku jēgu un izmisuma pilnu vēlmi atgriezties miera laika ikdienišķumā.
Un, protams, arī šie notikumi ietekmēs rudenī gaidāmās vēlēšanas. Nav vairs tālu – mazāk nekā simt dienu atlicis. Partijas pamazām izvēlas līderus, cenšas uzstāties skaļāk un – uzmanības pievēršanai – pakāpties uz augstākiem ķeblīšiem. Tas viss jau ir bijis, pat ja atkal daži nosaukumi jauni un uzsvari drusku citi, teiksit. Un var tikai piekrist. Tad kāda jēga balsot, un kāpēc par to visu atkal domāt?
Tieši ar slavenās politiskās jēgas meklējumiem šoreiz SestDiena sāk pirmsvēlēšanu rakstu sēriju. Turpmākajos numuros skatīsim arī partiju piedāvājumu, taču svarīgi šķita vispirms runāt tieši par to, kādēļ nenovērtējam savu iespēju piedalīties valsts politikas veidošanā. Kas varētu palīdzēt mūsu aktivitātei augt? Un vai tas vispār vajadzīgs?
“Man liekas, šogad būs grūts gads. Nezinu, par ko balsot, visi mani ir pievīluši. Bet mēs aizvien nezinām, kā politiku padarīt asprātīgāku, un arī man nav atbildes,” sarunā ar SestDienu pirms ikgadējā politiķu Cepiena sarunu festivālā Lampa saka publiciste Anete Konste. Viņu Latvijas politiskajā ainā visvairāk satrauc harismātisku līderu trūkums un tas, ka pietrūkst drosmes mainīt sistēmu, kas nedarbojas.
Nakonečnijs cita starpā saistībā ar notikumiem Ukrainā un pasaules reakciju uz tiem runā arī par nepieciešamību atteikties no ērtības domāšanā. Jeb, citiem vārdiem, – nepieļaut kompromisus, tādējādi pamazām noslīgstot atrunu jūrā, kas palīdz sadzīvot ar sirdsapziņu, it kā nostājoties vājākā pusē, bet vienlaikus ļaujot netaisnībai un agresijai turpināties. Kaut ko līdzīgu laikam gribētos teikt arī par politiku un mūsu līdzdalību tajā. Lai mainītu to, kas nav pieņemams un pret ko ir iebildumi, nevajadzētu meklēt atrunas un kompromisus, bet skaidri paust savu nostāju. Ar savu balsi.
Uz skarbo ģeopolitisko notikumu un joprojām līdz galam nepārvarētās pandēmijas fona tas šķiet tik ļoti vienkārši. Pievērst uzmanību, sagatavoties un balsot. Varbūt lai tas arī kļūst par vēlējumu mums visiem. Vismaz līdz oktobrim.
.jpg)
Šīs SestDienas, 1. līdz 7. jūlija numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Dekolonizēt prātu. Cilvēks, kurš ir pieredzējis karu, nevar no tā vienkārši atbrīvoties, uzsver ukraiņu kinorežisors un scenārists Maksims Nakonečnijs (31). Savā jaunākajā filmā viņš stāsta par kara šausmām un atzīst, ka vēlas to personificēt, lai atgādinātu par mūs visus vienojošajām vērtībām.
PASAULĒ. Kur sniedzas Maskavas ambīcijas. Joprojām turpinās Krievijas sāktais karš Ukrainā, un šīs valsts bruņotajiem spēkiem ir izdevies tikai piebremzēt, taču ne apturēt agresori, kas par savu mērķi pasludinājusi vismaz divu Ukrainas apgabalu “atbrīvošanu”. Taču nu jau skaidrs, ka Maskavas reālie plāni acīmredzami sniedzas jūtami tālāk par tā sauktā Donbasa robežām.
LAIKA MAŠĪNA. Divās nedēļās apkārt zemeslodei. Pirms 20 gadiem amerikāņu piedzīvojumu meklētājs Stīvs Fosets kļuva par pirmo cilvēku, kuram vienatnē un bez nosēšanās izdevies aplidot apkārt zemeslodei gaisa balonā. Šo mērķi gan viņš sasniedza tikai ar sesto mēģinājumu.
FOKUSĀ VĒLĒŠANAS. Protestē klusējot. Vēlētāju līdzdalība krītas katrās Saeimas vēlēšanās. Nav jēgas balsot, tāpat nekas nemainās – tie ir tradicionālie argumenti vai drīzāk attaisnojumi, kādēļ pilsoņi neaiziet līdz urnai. Bet ko īsti nozīmē jēga balsot? Vai tie ir patiesie iemesli, kādēļ aktivitāte krīt? Un kam galu galā tas ir izdevīgi? SestDiena sāk rakstu sēriju pirms 1. oktobrī gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām, lai iepazīstinātu ne tikai ar politisko partiju šās reizes piedāvājumu, bet arī noskaidrotu politiskā procesa problēmas un aktuālos jautājumus Latvijā.
TUVPLĀNĀ. Vienīgais gada iznāciens. Publiciste Anete Konste (34) par to, kāpēc katru gadu no jauna piekrīt cepināt politiķus, kāpēc nevajag izmantot citu rakstītas runas, un par to, kā padarīt politisko procesu interesantāku.
PRIEKŠĀ. Mazā ezermūzika. No neliela vakara koncerta liepājniekiem sešu gadu laikā Liepāja Lake Music ir izaudzis par festivālu ar vairāku dienu programmu, ko klausīties brauc interesenti no dažādām Latvijas vietām. Šogad tas notiks Austrumu fortā 8. un 9. jūlijā, un Liepāja Music projekta vadītāja Irita Kalēja sola atmosfēru, kurā katrs apmeklētājs jūtas īpašs.
SPORTS. Štrombergam sekotāju nevar saskatīt. Latvijā BMX riteņbraukšana pēc olimpiskā zelta strauji ieguva popularitāti, taču pēdējos gados augstu sasniegumu šajā sporta veidā nav.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.