Turklāt kontrabandisti, kuri vēlas iekļūt ES, dažādu iemeslu dēļ īpaši iecienījuši tieši Latvijas–Krievijas robežu. Lai gan Latvijas robežsardze katru gadu aiztur ievērojamu skaitu nelegālo zaļās robežas pārkāpēju un viņu pārvadātāju, apmēram 40% vienalga netiek pieķerti.
Pirmie noķertie no Latvijas Valsts robežsardzes (VRS) informācija liecina, ka 2015. gadā uz Latvijas austrumu robežas tika aizturēts rekordliels skaits robežpārkāpēju – 476 pārkāpēji. 2014. gadā aizturēti 144 nelikumīgie robežšķērsotāji, agrāk skaitlis bijis vēl mazāks. Salīdzinājumam Igaunijā pagājušā gadā no Krievijas puses ienāca 66 nelegālie imigranti, Lietuvā no Baltkrievijas – 289 pārkāpēji. Savukārt Lietuvas–Latvijas robežu pērn šķērsoja 316 nelegālo migrantu, kuru izcelsmes valsts galvenokārt ir Vjetnama. Latvijas zaļās robežas šķērsošana nelegālajiem migrantiem šķiet pievilcīga, jo vietām trūkst infrastruktūras, kas to kavētu, un mūsu robežas ir arī ērtākais galapunkts
Eiropas vilinājums
Cilvēku kontrabandas izdevīgais rūpals tiek piekopts arī uz Baltijas, it īpaši Latvijas, robežām ceļā no Maskavas un Sanktpēterburgas. Kā sarunā ar SestDienu atzīst Lietuvas robežsardzes pārstāvis Roks Pukinsks, pirmie nelegālie migranti šogad notverti tieši uz Latvijas–Lietuvas robežas. Aizturēts busiņš, kurā Latvijas valsts pilsonis vedis vjetnamiešu grupu. Valsts robežsardzes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts šo faktu apstiprina, lai gan vairāk par aizturēšanas apstākļiem patlaban nevar atklāt. Kopumā šogad jau aizturēti 47 nelegālie robežas šķērsotāji, 33 no tiem izcelsmes valsts ir Vjetnama.
SestDiena sazinājās arī ar Somijas Iekšlietu ministriju, Somijā no pagājušā gada rudens līdz šā gada februārim robežu šķērsoja un patvērumu pieprasīja 1700 cilvēku (37% no Afganistānas). Salīdzinot gan jāņem vērā Somijas daudzkārt augstākais labklājības līmenis, kā arī tas, ka Somija retāk izraudzīta kā tranzītvalsts, bet biežāk – kā galamērķis. Tiesa gan, kā atzīst Somijas Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Mika Makinens, – lielākā daļa ieceļotāju nesaņems uzturēšanās atļaujas.
Organizētās noziedzības tīkls
Izrādās, organizētie cilvēku kontrabandas tīkli nav tikai Eiropas dienvidu robežsargu problēma – Pujāts atklāj, ka arī Latvijas robežas pārsvarā netiek šķērsotas bez organizētās noziedzības pirksta. Summas ir dažādas, bet tālāko zemju iemītniekiem kontrabandistus, kas palīdzēs iekļūt Eiropā un aizvedīs uz kāroto valsti, ir iespējams nolīgt par 10 000 –12 000 ASV dolāru. Pēdējā laikā cenas gan esot kritušās, jo pieaudzis piedāvājums.
Kā skaidro Latvijas robežsardzē, Eiropas melnā tirgus pārstāvji cilvēkus mēdz pasūtīt. "Ja par Vjetnamas pilsoņiem runājam, tie ir ēnu biznesā nodarbinātie – pagrīdes rūpnīcas, tirgus Polijā, kur tiek tirgotas Ķīnā ražotas preces. No turienes nāk pasūtījums, pasūtījums tiek noformēts uz Krieviju, no Krievijas [nelegālie darbinieki] tiek piegādāti tālāk," sistēmu ieskicē Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Pujāts.
No Latvijas zaļās robežas nelegālajiem pārkāpējiem tiek aizturēti apmēram 60%, lēš robežsardze. Arī te, lai pēc iespējas palielinātu "veiksmīga sūtījuma" piegādes iespēju, tiek piekoptas līdzīgas metodes kā uz dienvidu robežām. "Viņi izmanto taktiku sūtīt vairākas grupas vienlaicīgi, varbūt kādam izdosies tikt cauri, līdzīgi, kā Vidusjūrā," stāsta Pujāts. "Loģistiku nodrošina noziedzīgās pasaules pārstāvji. Faktiski visi, kas tiek saukti pie atbildības, ir bijuši ar sodāmību." Liels skaits cilvēku kontrabandistu ir jau agrāk izcietuši cietumsodus un ieslodzījuma vietās ieguvuši kontaktus noziedzīgajā pasaulē.
Aizturētie pārvadātāji bieži vien ir Latvijas pilsoņi (pagājušā gadā, piemēram, aizturēti trīsdesmit četri), tāpat bieži iesaistīti Krievijas pilsoņi no Kaukāza reģiona un armēņi.
Līdzīgi kā dienvidos
Shēmas uz austrumu robežām daudz neatšķiras no dienvidiem, iespējams, vienīgi nelegālajiem migrantiem te ir mazāks risks iet bojā. Taču, spriežot pēc publiski pieejamām ziņām, naudas izteiksmē ceļš varētu izmaksāt pat vairāk. Britu The Guardian raksta, ka daži cilvēku kontrabandisti, kas strādā pie Eiropas dienvidu robežām, pāris mēnešos spēj nopelnīt miljonus. Bet kopumā – pēc ANO datiem – kontrabandisti gada laikā nopelnījuši apmēram 150 miljonus dolāru.
Visu Raivja Vilūna rakstu lasiet 15. aprīļa žurnālā SestDiena!