Tām kaitē arī smagās celtnes, kas burtiski spiež apdzīvoto vietu dziļāk zemē. ASV Ģeoloģijas dienesta un Rodailendas Universitātes kopīgi veiktajos mērījumos atklājies, ka Ņujorkas milzu debesskrāpju svara dēļ piecas apkaimes ik gadu iegrimst par vienu līdz diviem milimetriem. Komanda analizēja 1 084 954 ēku, tostarp vairāk nekā 6000 debesskrāpju, ietekmi uz pamatni zem metropoles. Ēku kopējais svars ir 764 000 000 000 kilogramu, un tas izrādījies pārāk liels slogs. Pilsētas teritorija, jo īpaši piekrastes daļas, nemitīgi grimst un pietuvojas jūras līmenim, un arī jūras līmenis kāpj augšup, tuvinot brīdi, kad abi satiksies.
Lai gan pāris milimetru neizklausās katastrofāli, realitātē dažas pilsētas daļas grimst ātrāk nekā pārējās. To vidū ir Steitenailenda un Bruklina. Abu rajonu iedzīvotāji sekas varēšot izjust pie katras spēcīgākas vētras – jūras ūdens nonāks aizvien dziļāk pilsētā un pārklās ielas ar biezāku plūdu slāni. Vēl viens faktors, kas varētu pasliktināt problēmu, ir gruntsūdeņu novadīšana un izsūknēšana. Tukšās "abatas" paātrina zemes sablīvēšanos un pilsētas nosēšanos aizvien zemāk, vēsta portāls Dailymail.com.