Latvijas prece bija 1994. gada 14. maija SestDienas pirmās lapas tēma. "Kad pirms gadiem pieciem atkal ļāva ceļot uz ārzemēm, daudzi latvieši pārveda lielas plastmasas pudeles ar limonādi un, vakarā ģimenes lokā svinīgi pudeli izdzēruši, tukšo trauku noglabāja kā suvenīru. Tai ir skrūvējams korķītis!" ievadā rakstīja Vita Pētersone.
"Krāja tukšas konfekšu kastītes ar smukiem vāciņiem. Neaizmeta iepakojuma spīdīgos maisiņus. Komisks laiks? Protams. Taču pēc gadiem tāds varbūt liksies arī tagadējais – ar diskusijām par banānu ēšanas ļaunumu un konservantu ietekmi uz dzimumpotenci. Neprātīga jūsma par jebkuru ārzemju preci. Imports kā ļaunuma sakne. Šādās galējībās aizsvārstījušies līdz spēku izsīkumam, mēs beidzot veldzējam sirdi akcijā Izvēlies Latvijas preci. Akcijā svarīgākais ir vārds "izvēlies". Tikai māti un tēvu pats neizvēlas. Šai tautas gudrībai 50 gadus Latvijā nebija, kā ierēdņi saka, seguma. (..) Priekšstatā par Latvijas preci pastāv inerce: tā ir tautiska, dabiska, pīta, austa, adīta. Vietējā pārtika? Nu… puscūcis uz asiņaina bluķa, āboli kastēs, burkāni kaudzēs, nemazgāti, lai būtu ekoloģiski tīri, piens kannās, desas metros…"