Tev ir diezgan interesants darbs ar labu atalgojumu, normāls mājoklis, automašīna, ar kuru nav kauns parādīties cilvēkos, taču visu laiku nepamet sajūta, ka kaut kā pietrūkst. Citiem vārdiem sakot, neesi īsti apmierināts ar savu dzīvi, lai arī viss šķietami ir kārtībā. Ja tā, pilnīgi noteikti neesi viens.
SP Jain Londonas menedžmenta skolas pētnieki noskaidrojuši, ka tieši vidējā līmeņa darbus daroši vīrieši jūtas visnelaimīgākie no visiem. Pat zemākā līmeņa mazkvalificētie strādnieki ar zemiem ienākumiem no dzīves gūst lielāku prieku nekā birojos strādājošie speciālisti, vidējā līmeņa vadītāji un līdzīga statusa nodarbinātie.
IESTRĒGUŠI VIDUVĒJĪBĀ
Zīmīgi, ka kritisko masu šajā "bēdīgo vidusslānī" veido cilvēki, kuri šādā statusā aizvadījuši visu karjeru. Proti, tie, kuri nav sākuši karjeru no "pašas apakšas", un kuri arī nekad nav pabijuši vadošos amatos.
"Relatīvi slikti jūtas arī tie, kuriem savulaik izdevies no zemākā līmeņa pacelties uz vidējo, bet tur izaugsme apstājusies, un viņi pārdzīvo, ka netiek augstāk pa karjeras kāpnēm. Savukārt tie vīrieši, kuri vienmēr darījuši tikai zemākā līmeņa darbus, neizjūt šādu frustrāciju," žurnālā Economics & Human Biology publicētajā ziņojumā skaidro darba autors Jannis Georgelis.
Viņš kopā ar kolēģiem bija nolēmis noskaidrot, vai pastāv saikne starp profesionālo statusu un apmierinātību ar dzīvi. Šim nolūkam zinātnieki pētījumā iesaistīja 13 500 cilvēku no visas Apvienotās Karalistes, kuri tika aptaujāti 20 gadu laikā.
MŪŽĪGĀ OTRĀ FENOMENS
Dalībniekiem tika lūgts novērtēt apmierinātību ar dzīvi skalā no viens līdz septiņi, savukārt viņu profesijas statuss tika mērīts pēc standarta skalas. Rezultāti parādīja, ka nelaimīgākie bija vīrieši, kuri veica vidēja statusa darbus.
"Mēs atklājām, ka vīrieši, kuri iestrēguši viduvējos darbos, jūtas visnožēlojamāk un ka profesionālā mobilitāte ir atslēga uz apmierinātību ar dzīvi," norāda profesors Georgelis, salīdzinot šo fenomenu ar "sudraba medaļnieka" efektu. Noskaidrots, ka sporta pasaulē vismazāk apmierināti ir tie, kuri sacensībās izcīna sudraba medaļas. No vienas puses, viņi ir sasnieguši ļoti daudz, tādēļ visi aiz pjedestāla palikušie viņus apskauž. Taču paši medaļnieki sevi salīdzina ar uzvarētājiem un uz viņu fona jūtas kā neveiksminieki, jo līdz augstākajam pakāpienam pietrūcis pavisam nedaudz. Interesanti, ka bronzas medaļu ieguvēji ir laimīgāki, jo apzinās, ka tikuši pie pēdējās godalgotās vietas. Alternatīva varēja būt palikšana bez vietas uz pjedestāla, tādēļ lielākoties trešās vietas ieguvēji ir gandarīti.
Pētījumā arī atklāts, ka sieviešu apmierinātība ar dzīvi ir mazāk saistīta ar darba statusu. Šī situācija gan pamazām mainās, jo labāk izglītotām sievietēm darba statuss kļūst aizvien svarīgāks.
"Strauji pieaugot izglītotu sieviešu skaitam, kas šobrīd jau pārsniedz vīriešu līmeni, profesionālais statuss iegūst daudz lielāku lomu abu dzimumu apmierinātībā ar dzīvi," rezumē zinātnieks.