Sociālos tīklus pārapdzīvojušie izaugsmes treneri piebārstījuši publisko telpu ar tik pretrunīgiem veselīga dzīvesveida ieteikumiem, ka noderīgi padomi sajaukušies ar zinātniski nepamatotām fantāzijām un drīzāk cilvēkus mulsina, nevis palīdz. Populārāko teoriju pārbaudīšanā roku pieliek arī zinātnieki, un nupat viena plaši izplatīta svara zaudēšanas metode izpelnījusies speciālistu akceptu. Runa ir par tā dēvēto intervāla gavēšanu, kas paredz visu diennaktī nepieciešamo pārtikas apjomu uzņemt noteiktā laika sprīdī, bet pārējā ēdienam nepieskarties.
Londonas Karaliskās koledžas pētnieki veikuši padziļinātu pētījumu par šiem ēšanas ierobežojumiem un noskaidrojuši, ka tie patiešām darbojas. Īpaši efektīva esot metode, kas paredz ieplānot visas ēdienreizes 10 stundu periodā, lai pārējās 14 stundas gavētu. Tīri praktiski tas varētu izpausties kā brokastošana ap pulksten deviņiem no rīta un vakariņošana ap pulksten 19. Iespējamas arī citas variācijas, atkarībā no dienas režīma. Svarīgākais ķermenim dot vismaz 14 stundu atslodzi no ēšanas, lai pilnvērtīgi pārstrādātu barības vielas un iztērētu uzņemtās kalorijas.
PAŠSAJŪTU REĢISTRĒ LIETOTNĒ
No pētījuma izriet, ka šāds ēšanas režīms ne vien palīdz atbrīvoties no liekā svara, bet arī sniedz papildu ieguvumus. To vidū esot labāks noskaņojums un enerģiskāka pašsajūta. Arī izsalkums piemeklējot retāk.
Zinātniekiem izdevās savākt informāciju vairāk nekā no 37 tūkstošiem cilvēku, kuriem vispirms vienu nedēļu bija jāēd ierastā ritmā, bet nākamajās divās nedēļās nācās ievērot 10 stundu ēšanas logu. Datu iegūšanai pētnieki izmantoja ZOE lietotni, kurā katru dienu bija jāreģistrē novērojumi par veselību, garastāvokli, enerģiju un izsalkuma līmeni.
Par pašsajūtas uzlabojumu daudz pasaka fakts, ka efektu pamanījušie dalībnieki ievēroja intervāla gavēšanu arī pēc eksperimenta noslēgšanās.
VAIRĀKUMS SPĒJ IEVĒROT
"Šis ir lielākais pētījums ārpus stingri kontrolētas klīniskās vides, kurā mēģinājām noskaidrot, vai intervāla badošanās var uzlabot veselību reālās pasaules apstākļos. Visaizraujošākais atklājums ir tāds, ka pozitīvu rezultātu gūšanai nav jāievieš ļoti ierobežojoši nosacījumi. 10 stundu ēšanas logs, ko spēja uzturēt lielākā daļa dalībnieku, uzlaboja cilvēkiem garastāvokli, paaugstināja enerģijas līmeni un mazināja izsalkuma sajūtu," izplatītajā paziņojumā skaidro Londonas Karaliskās koledžas pētniece Sāra Berija, "mēs arī pirmoreiz guvām apliecinājumu, ka tiem, kuri praktizēja ierobežotu ēšanu, bet nebija konsekventi katru dienu, nebija tādas pašas pozitīvas ietekmes uz veselību kā tiem, kuri katru dienu pieturējās pie gavēšanas."
Darba rezultāti stiprina aizvien lielāku atbalstu gūstošo uzskatu, ka cilvēkam nav nepieciešams ēst tik bieži, kā daudzi ir paraduši. Pilnīgi pietiek uzņemt ķermeņa funkcionēšanai nepieciešamo enerģijas daudzumu dienas aktīvajā posmā.
Vēlīnās ēšanas negatīvo ietekmi apstiprina arī cits pētījums. Tajā noskaidrots, ka cilvēkiem, kuri ēd pēc pulksten 21 vakarā, ir augstāks cukura līmenis asinīs, kas saistīts ar otrā tipa diabēta risku, un augstāks tauku līmenis asinīs, kas saistīts ar sirdslēkmes un insulta risku.