Kas paliks pāri

Lieli un veiksmīgi noziedznieki mūža nogalē mēdz ziedot naudu baznīcu celšanai, lai gan visa viņu agrākā darbība šķiet veltīta Dieva neesamības pierādīšanai, 1994. gada 2. jūlija SestDiena sāka stāstu par Latvijas Dabas fonda misiju. "Rezervāts ir dabas baznīca, un sabiedrības un dabas attiecības bieži gribas salīdzināt ar noziedznieka un Dieva attiecībām. "Mērenās joslas mežu platība tagad pat palielinās, taču intensīvas mežsaimniecības dēļ krītas to kvalitāte," atzīst ekologs, mērenās joslas mežu pētnieks Naidžels Dadlijs, kas nesen viesojās Latvijā. Eiropā saglabājies tikai 1 procents dabisko mežu, mazāk nekā jebkurā citā pasaules daļā. Dadlijs domā, ka Latvijas meži, kuros lielā mērā saglabājušies dabiskie cikli, varētu kalpot par atskaites sistēmu Eiropas mežiem. Taču, kas no tā iznāks, kas no Latvijas mežu daudzveidības paliks pāri, rādīs nākotne. Lūk, pie Pededzes no viena dzeņu meža, kur būtu bijis jātaisa rezervāts, pāri palikusi ošu un melnalkšņu baļķu grēda 200 metru garumā un divu vīru augstumā. Zāģi dzied 16 stundas dienā un ņem arī slavenos Pededzes ozolus. Ja uzlaistu virsū Vācijas zaļos, tie šādu firmu noēstu nedēļas laikā…"