Gada nogale ir dažādu ziedošanas aktivitāšu laiks – daudzviet notiek lielākas un mazākas labdarības akcijas. Latvijā ir daudz labdarības organizāciju, kas ikdienā sniedz atbalstu grūtībās nonākušiem cilvēkiem. Bērnu slimnīcas fonds ir viena no tām.
Decembrī jau sešpadsmito reizi risināsies akcija Eņģeļi pār Latviju, aicinot ziedot bērniem, kuru ārstēšanai vajadzīgs papildu atbalsts, ko nenodrošina valsts. Taču paveiktais kopš 2001. gada, kad Bērnu slimnīcas fonds ir dibināts, nav izmērāms naudā – daudzskaitlīgos projektos sniegts atbalsts gan bērnu ārstēšanai, gan uzlabojumiem veselības aprūpes jomā, kā arī veicināti grozījumi likumos.
GALVENAIS ATBALSTS
Kaut arī daži aizvadītie gadi bijuši izaicinoši teju ikvienam, Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa stāsta, ka ziedotāju atsaucība nevis sarūk, cīnoties ar savām grūtībām, bet, gluži otrādi, aizvien pieaug – vismaz atbalstot tās jomas, kuras ir fonda pārziņā. Tostarp tā ir palīdzība individuāliem bērniem, atbalstot mazos pacientus, kuriem pēc ārstēšanās Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) jāturpina uzlabot veselību bez valsts atbalsta.
"Cilvēki labprāt atbalsta arī projektus, kas uzlabo bērnu pašsajūtu, atrodoties slimnīcā, piemēram, šobrīd aktuāla ir iniciatīva Drosmes kastes. Ziedo gan bērni, gan darba kolektīvi. Arī tad, kad nenotiek lielas labdarības akcijas, cilvēki ir redzoši un pamana tās aktualitātes, kas izskan sabiedrībā – vai kāds vecāks ir dalījies ar savu stāstu, vai mēs kā fonds vai BKUS esam stāstījuši kāda bērna stāstu, vai esam aicinājuši atbalstīt kādu lielāku slimnīcas vajadzību. Drīz atvērsim jaunu bērnu un pusaudžu psihiskās veselības centru, kura izveidē arī ziedotāju ieguldījums ir bijis vērā ņemams. Sirsnīgs paldies cilvēkiem un uzņēmumiem par to, ka viņi ir tik redzoši un atbalstoši – šobrīd varētu pat teikt, ka jau ikdienā, ne tikai lielās labdarības akcijās!" teic Dambiņa.
Bērnu slimnīcas fondam ir atbalstītāji, kuri palīdz jau gadu no gada un ar kuriem ir izveidojušās attiecības, ko var dēvēt ne vien par veiksmīgu sadarbību, bet pat par draudzību. Šie ziedotāji jau zina, kādas vajadzības ir BKUS, kādas ir lielākās problēmas bērnu veselības jomā, un paši ir ļoti atsaucīgi un proaktīvi, piedāvā un paplašina savu palīdzību. Tādi nu jau ir vesela virkne – gan Latvijas lielie un plaši pazīstamie, gan vidējie un mazie uzņēmumi, tostarp arī zemnieku saimniecības, kas daudzu gadu garumā atbalsta fonda ieceres un projektus.
"Lielākā daļa ziedotāju palīdz individuālo bērnu vajadzībām, piemēram, akcijā Eņģeļi pār Latviju. Tā ir kampaņa, kurā savācam naudu tiem bērniem, par kuriem zinām, ka nākamajā gadā viņiem vajadzēs šo palīdzību. Par viņiem mūs ir informējuši ārsti, kuri zina savus pacientus, zina, kas no valsts nav apmaksāts, un līdz ar to diezgan lielu daļu vajadzību varam prognozēt jau visa nākamā gada griezumā. Tāpēc sociālajos tīklos ir reti publiski palīgā saucieni tieši bērnu veselības apmaksāšanai, jo mēs tiešām ļoti atbildīgi plānojam, lai bērniem nebūtu jānonāk situācijā, kad jālūdz palīdzība akūtā brīdī. Otra nozīmīga ziedojumu sadaļa ir BKUS infrastruktūrai, ar to saprotot krēslus, vidi bērniem, tās pašas Drosmes kastes u. tml.," skaidro fonda vadītāja.
Eiropas Savienības (ES) atvēlētie līdzekļi, juridisko personu ziedojumi, Sabiedrības integrācijas fonda līdzekļi u. tml. ir salīdzinoši mazākā daļa un veido ap 9,7% no Bērnu slimnīcas fonda kopējā finansējuma. Par šo naudu fonds īsteno tās vajadzības, kas uzlabotu bērniem veselības aprūpi sistemātiski valsts līmenī.
Ir bijuši vairāki šādi lieli projekti. Viens no tiem tikko noslēdzās, palīdzot bērniem ar kustību traucējumiem. Iepriekš ir īstenoti projekti bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, nepilngadīgo grūtnieču atbalsta projekts u. c. Projektu ietvaros piesaistīti gan dažādi speciālisti, gan pacientu pārstāvji – bērnu vecāki, lai viņi varētu formulēt savu pieredzi un labāk izkristalizētos situācijas, kurās pietrūkst valsts atbalsta. Tāpat Bērnu slimnīcas fonds sadarbojas ar citām nevalstiskajām organizācijām, piesaista ministriju pārstāvjus dažādu problēmu risināšanā utt.
JĀUZLABO SADARBĪBA
Viena no fonda rūpēm ir interešu aizstāvība, piemēram, rekomendācijas atbildīgajām valsts institūcijām par to, kas būtu jāpilnveido no valsts puses. Tās ir rūpes, lai sistēma nepārtraukti uzlabotos un nebūtu situācijas, kad no institūciju puses ir attieksme: ai, nu, šo jau tie ziedotāji atrisinās!
"Tūlīt noslēdzas liels ES projekts saistībā ar BKUS Vecāku mājas attīstību – tā ir ļoti būtiska BKUS pacientu vecākiem. Tās darbību paplašinājām ES projekta ietvaros, izveidojām brīnišķīgu atbalsta programmu BKUS Onkoloģijas nodaļas pacientu ģimenēm tajā posmā, kamēr ģimenes ir slimnīcā. It kā liekas – viņi jau ir slimnīcā, tur ir ārstniecība, un it kā viss ir kārtībā, bet mēs redzam ikdienā, ka ir ļoti ilgstoši jāārstējas un šāda saslimšana ir milzīga krīze ģimenēs. Atbilstoši labākajiem ārvalstu piemēriem mēs esam izveidojuši atbalsta programmu, kuru varam sniegt, tikai pateicoties šiem fonda līdzekļiem. Ceram, ka nākamgad, sadarbojoties ar Labklājības ministriju (LM), radīsim risinājumu, kā šo programmu varam turpināt. Jo atgriezeniskā saite no slimnīcas speciālistiem ir ļoti pozitīva, vecāki ir pateicīgi, ka ir gan psiholoģiskais atbalsts, gan fizioterapija, gan uztura meistarklases, jo katra programmas sastāvdaļa ir nozīmīga. Piemēram, uzturs. Bērniem ķīmijterapijas iespaidā ļoti mainās garšas sajūtas, viņi pēkšņi daudz ko neēd vai ļoti daudz kas kārojas, un vienlaikus ir ļoti svarīgi uzņemt vērtīgas uzturvielas, tāpēc tāda it kā maza projekta sastāvdaļa kā uztura meistarklases ir ļoti svarīga šo bērnu veselībai un labklājībai," skaidro Dambiņa.
Viņa arī uzsver, ka ir lietas, ko ziedotāji vienmēr "pieliks klāt", bet nedrīkst būt situācijas, kad valsts sistēma stagnē vai vispār neveidojas tikai tāpēc, ka kaut ko uztur ziedotāji. Piemēram, bērniem ar autiskā spektra traucējumiem Latvijā patlaban ziedotāji un Bērnu slimnīcas fonds nodrošina pamatvajadzības, jo no valsts puses šī pacientu grupa atbalstu nesaņem. Dambiņa teic: tas ir labi zināms arī valsts atbildīgajām institūcijām, un ir steidzīgi vajadzīgs risinājums, jo ziedotāji nespēj ilgstoši uz saviem pleciem iznest visas problēmas. To viņi ir darījuši jau līdz šim.
"Pieprasījums pēc palīdzības palielinās, taču valsts atbalsts ir pieaudzis ļoti minimāli, un ziedotāji joprojām ir tie, kas nodrošina pamatvajadzības bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Diemžēl ar šo finansējumu vien nepietiek, tāpēc ir pavisam mazi bērni, kuri stāv rindā mūsdienu apstākļos uz ārstu rekomendētu terapiju, kurai nav valsts finansējuma un nav šīs valsts atbalsta sistēmas. Viņi ir no valsts puses pamesti likteņa varā, un tā, protams, nav pieļaujama situācija, tā nedrīkst būt, ka valsts vienu bērnu grupu ar konkrētu diagnozi vispār neatbalsta," atklāj Dambiņa.
Bērnu slimnīcas fonds aktīvi sadarbojas ar valsts iestādēm, ja nepieciešams, projektu un priekšlikumu izstrādē iesaista gan vietējos, gan ārvalstu ekspertus un arī ministriju pārstāvjus. Fonda vadītāja uzsver: svarīgi, lai visi atbildīgo pušu pārstāvji būtu vienā komandā un kopā domātu par labākajiem risinājumiem, kas bērniem ir nepieciešams. Fonda priekšlikumi netiek ignorēti vai atraidīti, taču praktiskus risinājumus ir grūti rast. Daļā situāciju process atduras pret nepietiekamu finansējumu, taču dažkārt šķērslis ir pati sistēma un, piemēram, sadarbība starp ministrijām. Ja risinājums nepieciešams tikai vienas ministrijas ietvaros, lietas iet uz priekšu raitāk. Taču, piemēram, jau pieminētajiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem vajadzības sniedzas krietni ārpus veselības aprūpes jomas, kuras ietvaros Veselības ministrija (VM) jau pāris gadu ir atradusi finansējumu. Nākamais solis ir šādu bērnu integrēšana sadzīvē, ikdienas vidē, lai viņi iekļautos skolā un sabiedrībā.
"Lielākoties šiem bērniem nav intelektuāla rakstura traucējumu, bet jautājums ir par to, kā mēs viņus atbalstām skolās gan ar vides pieejamību, gan ar profesionālu speciālistu piesaisti. Izglītības jomas uzlabojumi ir ļoti būtiski šo bērnu dzīvē! Bez tās veselības un labklājības ieguldījums, kur izdarām maksimālo iespējamo, lai viņi varētu iet uz priekšu dzīvē – un tas nozīmē doties uz bērnudārzu, uz skolu –, sastopas ar nopietniem šķēršļiem. Ir cilvēciski žēl, zinot ģimeņu rūgto pieredzi saskarē ar izglītības iestādēm. Saprotu arī skolas, jo tur varbūt šī labā griba ir, bet redzam, ka fiziski nav resursu – cilvēku, finansējuma. Uzliekot par pienākumu skolām integrēt šos bērnus, gan veidojot fizisku vides pieejamību, gan nodrošinot atbalsta speciālistus, bet neiedodot tam nekādu resursu, visticamāk, labs rezultāts netiks sasniegts," norāda Dambiņa.
LĒNI, BET MĒRĶTIECĪGI
Tomēr pozitīvā Bērnu slimnīcas fondam ir vairāk nekā rūgtuma. Gadu gaitā īstenotās iniciatīvas ir devušas rezultātus, un Dambiņa uzskata: raugoties uz veselības un labklājības jomu, ļoti daudz kas ir mainījies uz labu arī no valsts puses. Piemēram, kādreiz ārstniecību bērniem, kas nebija iespējama šeit, ārpus Latvijas valsts neatmaksāja, toties tagad to finansē valsts un ziedotāji sedz tikai pacienta un ģimenes ceļa izmaksas, dažkārt arī analīzes, vecāku dzīvošanu uz vietas u. tml.
"Ja kādreiz vācām finansējumu bērniem ar diabētu insulīna pumpjiem, glikozes monitoringa sistēmām, tad šobrīd to visu nodrošina valsts. Ir virkne medikamentu, kas ir kļuvuši par valsts apmaksātiem, bet kurus mēs kādreiz nodrošinājām par ziedotāju līdzekļiem. BKUS vidē infrastruktūra ir ļoti mainījusies, attīstījusies. Skaidrs, ka tur arī ir bijis liels ziedotāju ieguldījums. Arī jau iepriekš pieminētajā sadarbībā starp VM un LM pēdējo piecu sešu gadu laikā ir bijis milzīgs izrāviens. Katru gadu ziedotāji sniedz 500–600 tūkstošus un pat vairāk, lai atbalstītu bērnus, tas nozīmē, ka sabiedrībai viņi ir prioritāte un valsts to nevar nedzirdēt. Valsts iestādēm vajadzētu darboties tā, lai ik gadu samazinātos to vecāku skaits, kuriem lūdzēja lomā jāvēršas pie sabiedrības, lai nodrošinātu nepieciešamo veselības aprūpi savam bērnam. Vārdos dzirdam, ka bērni ir mūsu prioritāte valstī, taču decembrī kampaņā Eņģeļi pār Latviju atkal redzēsim, ka ir vairāki bērni, kuri valstij tomēr nav prioritāte," saka Dambiņa.
Viņa uzslavē ziedošanas kultūru un cilvēku līdzdalību atbalsta sniegšanā grūtībās nonākušajiem, tai pašā laikā norādot, ka labdarības organizāciju pienākums ir ne tikai nodrošināt kaut kādus līdzekļus, bet arī rūpēties, lai tā nekļūst par sistēmu, ka ziedotājiem nāktos uzturēt veselas nozares vai pacientu grupas tikai tāpēc, ka viņi to var.
ZINĀTNE APSTEIDZ VALSTI
Arī pasaulē labdarības organizācijas strādā, atbalstot tieši veselības jomu, un tas notiek pat ļoti attīstītās un bagātās valstīs. Medicīna ļoti strauji attīstās, un visu laiku ir nepieciešams cilvēku papildu atbalsts tām lietām, kuras vēl nav valsts apmaksātas. Parādās arvien jaunas iespējas, kas var bērniem atvieglot veselības stāvokli, aizstājot esošo terapiju, radīt labākus rezultātus ar mazākām zāļu blaknēm. Protams, ikviens to grib saviem bērniem šodien, nevis gaidīt, kad tas būs valsts apmaksāts, un iztikt bez ziedotājiem nevar.
Izpētīts, ka arī paši ziedotāji jūtas labi, palīdzot grūtībās nonākušiem līdzcilvēkiem – iespēja kādu atbalstīt uzlabo arī labsajūtu.
"Ir uzskats, ka ir lietas, kas jāizdara valstij. Jā, es to nenoliedzu, ir daudzas lietas, kas valstij jāizdara, bet es vienmēr esmu uzskatījusi sevi par daļu no valsts, un, ja man ir iespēja rīkoties un kaut kā palīdzēt, kad tas ir vajadzīgs, bet valsts iestādes to kaut kādu iemeslu dēļ nedara, tad es tomēr izvēlos darīt. Redzu, ka nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir nozīmīga loma, redzu, kādus rezultātus ir iespējams sasniegt, kādas izmaiņas var radīt valsts līmenī, un tā ir mana motivācija darboties. Pat salīdzinoši mazas NVO, mērķtiecīgi darbojoties, var panākt rezultātus!" ir pārliecināta Dambiņa. Viņa mudina iedzīvotājus būt aktīviem, jo iespējas ietekmēt būtiskus procesus gan līdzcilvēku dzīvē, gan valsts mērogā ir, turklāt risināmo problēmu ir gana daudz: "Liekas, ka būsi jau šo un to padarījis un nu jau gan būs kaut kas sakārtots, mazāk darba, jo tik daudz uzlabojumu ir panākts, bet tad atklājas arvien jaunas vajadzības. Piemēram, redzam, ka pēdējos gados problēmu loks, ko rada psihiskās veselības traucējumi gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem, palielinās. Tā ir jauna situācija, kas nebija pirms desmit gadiem, tāpēc pilnīgi normāli, ka mēs to nezinājām. Veselības nozarē notiek nepārtrauktas izmaiņas. Redzam, ka atsevišķu slimību loks pieaug. Otrs, ko redzam, ir arī iespējas, kas rodas un maina veselības aprūpi. Atkal vajadzīgi jauni risinājumi!"
IZAICINĀJUMIEM GATAVI
Risinājumu meklējumos pēdējie gadi nav bijuši viegli. "Pirmais bija kovids, kad bija ļoti daudz jāiegulda, tiekot galā ar pandēmijas radītajām sekām. Tad nāca karš Ukrainā, un Bērnu slimnīcas fonda palīdzības saņēmēju loks kļuva plašāks, jo mūsu pienākums bija uzņemties rūpes arī par Ukrainas bērniem. Šobrīd esam atbalstu vēl paplašinājuši, sadarbojoties ar Ukrainā lielāko bērnu slimnīcu, rīkojam psiholoģiskā atbalsta nometnes ukraiņu bērniem šeit, Latvijā. Pieprasījums ir ļoti liels, vajadzību šiem bērniem ir daudz, un es redzu, ka to nodrošināšana būs viena no fonda prioritātēm arī turpmākos gados. Fondam vienmēr bijis svarīgs arī virziens, lai mūsu ārsti un medicīnas māsas varētu regulāri saņemt tālākizglītību. Šie speciālisti ir galvenais resurss, kur ir jāiegulda un jāinvestē gan ziedotāju, gan valsts līdzekļi, jo no viņu spējām un zināšanām ļoti tieši ir atkarīga mūsu bērnu veselība. Tās ir Bērnu slimnīcas fonda prioritātes, kuras mēs zinām šodien, bet, kā jau teicu, esam jau ieraduši dzīvot apstākļos, kuri mūs aizvien pārsteidz ar kaut ko jaunu. Mums jābūt gataviem pielāgoties situācijai," ir pārliecināta Dambiņa.
CILVĒKS = VALSTS ir rakstu sērija par pilsonisko līdzdalību Latvijā, tās neizmantoto potenciālu un NVO lomu tajā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Cilvēks = Valsts rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.