Aktieri ir neirotiski, uzņēmēji ekstraverti un grāmatveži atbildīgi. Par katras profesijas pārstāvjiem laika gaitā izveidojušies zināmi stereotipi. Lai arī bieži vien priekšstatu veidošanā būtiska loma bijusi atsevišķām spilgtām personībām, kopumā stereotipi ir diezgan precīzi. Pie šāda slēdziena nonākuši Edinburgas Universitātes speciālisti, kuri apkopoja stereotipus par 260 profesijām un salīdzināja tos ar reālu šo arodu pārstāvju rakstura iezīmēm.
"Cilvēkiem ir izveidojušies stereotipi par personības iezīmēm, kas raksturīgas dažādiem arodiem, un izrādās, ka daudzas no šīm nojautām ir diezgan precīzas," žurnālā Journal of Applied Psychology vēsta darba autors Renē Motuss no Edinburgas Universitātes, "tomēr šī ir pirmā reize, kad zinātnisks pētījums ar tik lielu ietverto dalībnieku skaitu un tik detalizētiem novērtējumiem apstiprina šīs tendences."
ATBILST PRIEKŠSTATIEM
Ko tad īsti izvēlētā profesija pasaka par cilvēku? Zinātnieku izveidotajā apjomīgajā datu bāzē var izvēlēties no daudzām profesijām un noskaidrot, kā tās pārstāvji novērtēti piecās rakstura iezīmju kategorijās: neirotismā, ekstraversijā, atvērtībā, patīkamībā un apzinīgumā. Piemēram, mūziķiem, aktieriem, žurnālistiem, rakstniekiem un grafiskajiem dizaineriem ir nosliece uz neirotismu jeb tieksme uz negatīvām emocijām. Uzņēmēji, mārketinga speciālisti, psihologi, ārstu palīgi un režisori ir izteikti ekstraverti. Ārstu, inženieru un personāla izaugsmes veicināšanas speciālistu spilgtākā īpašība ir atvērtība. Skolotāji, bērnudārza audzinātāji un tīmekļa rīku izstrādātāji ir patīkami, savukārt policisti, šefpavāri, finansisti, uzņēmumu un iestāžu vadītāji, kā arī grāmatveži – apzinīgi.
Interesantu ainu iezīmē arī zemi rādījumi kādā kategorijā. Tie rāda, ka izteikti ekstravertu profesiju pārstāvji, kā pārdošanas speciālisti un uzņēmēji, netiek uzskatīti par patīkamiem. Pilnīgi pretēji ir ar IT speciālistiem – tie ir patīkami, taču ar vienu no zemākajiem novērtējumiem ekstraversijā. Proti, šie cilvēki ir izteikti introverti. Apzinīgu cilvēku novērtējumu saņēmušie lidmašīnu piloti vismazāk cieš no neirotisma, tādēļ uzskatāmi par izteiktiem optimistiem.
ZIEMEĻNIEKU SKATĪJUMS
Pētnieciskajā darbā, kurā piedalījās arī speciālisti no Tartu Universitātes, tika ietverti dati par 68 540 cilvēkiem no Igaunijas biobankas.
"Šajā datu kopā pārstāvēti aptuveni 7% no visiem Igaunijas pieaugušajiem. Tā kā mēs paļaujamies uz paraugu, kas ņemts no Igaunijas, atklājumu vispārināmība var būt ierobežota," portālam MailOnline skaidro darba līdzautore Ketlina Anni no Tartu Universitātes, "ir nepieciešams vairāk darba ar dažādiem paraugiem, kas pārstāv daudzus pasaules reģionus, lai noteiktu universālumu un specifiku, kā personība mainās atkarībā no amata."
Tomēr ziemeļu kaimiņu datu izmantošana ļauj domāt, ka arodu stereotipi varētu būt diezgan līdzīgi kā Latvijā. Un tie arī izskaidro, kādēļ ekstravertie sabiedrības pārstāvji tiek uztverti kā mazāk patīkami – ziemeļniekiem nepatīk uzbāzība.
Tiesa, ir arī daži diezgan negaidīti secinājumi, ja salīdzinām tos ar mūsu sabiedrībā valdošo noskaņojumu. Piemēram, valdības amatpersonu spilgtākā īpašība esot atvērtība, kas droši vien gluži nesaskan ar vidusmēra cilvēka sajūtu, ka viņa vajadzības varas gaiteņos netiek sadzirdētas.