Vajag tik strādāt

Andri Teikmani, tobrīd Rīgas pilsētas galvu, intervēja 1994. gada 28. maija SestDiena. Vaicāts, kā viņu šajā amatā ietekmē daudzu negatīvā attieksme pret Rīgas pārvaldītājiem, Teikmanis atklāja, ka šajā ziņā esot optimists: "Jau pirms trim, četriem gadiem es sapratu, ka tad, ja cilvēki, zobus vadzī kārdami, nestrādās, tad nekā arī nebūs, jo tā, kā mēs strādājām pirms atmodas, tā mēs varam tikai veģetēt tālāk un iet uz grunti, un būt attīstītā sociālismā vēl vairāk iekšā. Es ticu tiem cilvēkiem, kuri paļaujas uz sevi. Panorāmā skatos, viens zemnieks žēlojas: tehnika dārga, degviela dārga, valdība slikta, jāiet uz grunti. Otrs saka, vajag tik strādāt, esmu izdarījis šito, taisos darīt to, grūti iet, bet jāstrādā. Tā taču bija arī trīsdesmitajos gados, gan strādātāju, gan žēlabās grimušo pietika. Katrā sabiedrībā tādi ir, arī attīstītajā pasaulē. Ārzemēs redzētais ir nostiprinājis manu dzīves pārliecību, ka cilvēkam pirmām kārtām ir jāpaļaujas uz sevi un tikai uz sevi, nevis uz valsti. Darba spējīgam cilvēkam ir jāatbild pašam par sevi, un nevienam citam nebūtu gar viņu sevišķa daļa. Es pats neesmu no valsts neko ne gaidījis, ne prasījis, arī šajā krēslā sēdēdams…"