Vasara – tradicionālais mūzikas festivālu laiks. Ar telšu pilsētiņu, āra ēstuvēm, daudzām skatuvēm un dažādām atrakcijām. Festivālu apmeklēšana miljoniem cilvēku jau kļuvusi par ikgadēju tradīciju un ierastu notikumu, taču tie mūžīgi nepaliks tādi, kādi ir šobrīd. Arī brīvdabas mūzikas pasākumiem nāksies pielāgoties klimata pārmaiņu diktētajām prasībām, un jau pēc dažām desmitgadēm festivāli varētu izskatīties krietni citādi.
Kādi tieši? Atbildi uz šo jautājumu centās rast britu pētnieki, izveidojot vīziju par slaveno Glastonberijas festivālu 2050. gadā.
PIELĀGOSIES KLIMATAM
Pirmā lieta, kas tiem nāk prātā, ir citādas teltis. Proti, ar dzesēšanas sistēmu. Aizvadītajos gados daži festivāli iekrituši karstuma viļņu laikā, kad gaisa temperatūra gandrīz cauru dienu turas krietni virs 30 grādiem. Ziemeļeiropiešiem tāda temperatūra ir grūti panesama, tādēļ jāmeklē vieta, kur varētu atveldzēties. Norises vietas klajumos nav nemaz tik daudz ēnainu pleķīšu, lai visi varētu patverties, turklāt daudzi atpūtnieki patērē vairāk alkohola nekā ūdens, kas lielā karstumā var radīt pamatīgus draudus veselībai.
"Mūsu ķermenis spēj izturēt pamatīgu karstumu, ja vien tas ik pa laikam var atkopties. Bet, ja naktīs nekļūst vēsāks, karstuma stress uzkrājas un kādā brīdī iekšējie orgāni var neizturēt," portālam Daily Mail riskus ieskicē profesors Ilans Kelmens no Londonas Universitātes koledžas. Tādēļ pasākumu rīkotājiem nākotnē nāksies vai nu ierīkot speciālas atvēsināšanās telpas, vai arī ražotājiem būs jāsāk ražot teltīs izmantojamus gaisa kondicionierus.
Jāgatavojas arī spēcīgām lietusgāzēm, kas var strauji nomainīt karstumu. Tādēļ ap telšu pilsētiņām un skatuvju zonām nāksies veidot aizsardzības vaļņus plūdu novēršanai.
KONCERTĒ HOLOGRAMMAS
Klimata jautājumi varētu ietekmēt ne vien apmeklētāju labsajūtu, bet arī mūziķu uzvedību. Pētnieki pieļauj, ka videi draudzīgas grupas varētu izvēlēties neierasties festivālā klātienē, bet gan spēlēt attālināti. Cilvēku vietā uz skatuves kustētos augstas kvalitātes hologrammas, radot iespaidu, ka mūziķi patiešām ir skatītāju acu priekšā. Šādas performances izmēģinātas jau ne reizi vien, un Kalifornijas festivālā Coachella divreiz pat uzstājusies animētā dziedātāja Hacune Miku, kura reālā pasaulē nemaz nepastāv. Lai arī šādus koncertus nevar uzskatīt par īstu "dzīvo uzstāšanos", pētnieki sliecas domāt, ka jaunākās skatītāju paaudzes būs pielaidīgākas un gatavas maksāt arī par šādu pieredzi, jo uz spēles taču būs planētas nākotne.
Lai bagātinātu skatītāju klātbūtnes pieredzi, priekšnesumos tiks iesaistīts maksimāli daudz maņu. Īpaši iespaidīga solās būt vibrējoša grīda, kas drebēs vienā ritmā ar mūziku, pastiprinot ieskaujošo sajūtu. Iespējams, skatītājiem būs pieejamas arī vibrējošas vestes vai cepures, kas paspilgtinās sajūtas, ļaujot mūziku ne tikai sadzirdēt, bet arī sajust ar visu ķermeni. Nākamais līmenis būs likt lietā smadzenēs implantētas mikroshēmas, pie kādu izstrādes šobrīd jau darbojas Neuralink un vairākas citas kompānijas.
Tā kā festivāli spēj uzņemt ierobežotu apmeklētāju skaitu, kas nereti ir mazāks nekā potenciālo interesentu daudzums, skatītājiem tiks piedāvātas arī virtuālās realitātes biļetes. Tās sniegtu iespēju attālināti apmeklēt paša izvēlētos koncertus, sēžot savā ērtajā dīvānā ar virtuālās realitātes ierīci galvā.
Pārmaiņas tāpat skars ēdienkarti. Apmeklētājiem nāksies aizmirst par gaļas burgeriem, un tā vietā būs jāizvēlas augu izcelsmes pārtika. Vai, vienkāršāk sakot, jāgatavojas, ka daudz kas būs citādi.