Taciņu uz Aigara mājīgajām darba telpām Rīgas centrā ieminuši daudzi sportisti un cilvēki, kuriem rūp savs ķermenis. Tagad viņš ir sporta fizioterapeits. No sienas lūkojas fotomirkļi no soļotāja karjeras augstākās virsotnes – Sidnejas olimpiskajām spēlēm 2000. gadā, kad pamatīgā svelmē izdevās tikt pie sudraba godalgas 50 kilometru soļojumā. "Es parasti ārzemniekiem, kuri šeit atbrauc, rādu tās bildes un jokoju, ka pazīstu to džeku. Viņi paskatās, paskatās un tad saprot: "Tas taču esi tu!"" smej Aigars, kurš pirms pieciem gadiem sāka darbu Rīgā paša izveidotajā AF Workout klīnikā.
Uzkrājis pamatīgu dzīves bagāžu ārzemēs, viņš atzīst, ka bez Latvijas nevar: "Es vienkārši fiziski jutu, ka man jābūt mājās."
Par šādu dzīves turpinājumu iedomājies jau karjeras laikā. "Savam dakterim jau 1996. gadā ieminējos, ka reiz būšu tāds pats. Tolaik to neviens neuztvēra nopietni. Lai gan savu ķermeni pazinu un traumas zināju. Ne jau tikai no grāmatām, bet to, kāda ir reālā sajūta brīdī, kad gūsti traumu. Kāpēc gan to nenostiprināt akadēmiski un neizmantot?" retoriski vaicā Aigars. "Šis darbs man sagādā ļoti lielu baudu. Es katru rītu ceļos un smaidu. Un esmu vajadzīgs cilvēkiem."
Ikdienā viņam visvairāk jāstrādā ar rokām: "Tā ir manuālā terapija, masāža. Faktiski ķermeņa skenēšana, problēmu atrašana." Vairāk nekā divus gadu desmitus ilgajā sportista karjerā viņam bijusi saskarsme ar daudziem izciliem sporta ārstiem un speciālistiem, no kuriem centies mācīties un aizgūt zināšanas. Kā savu galveno mentoru viņš min pazīstamo sporta ārstu Aldi Cīruli, kurš kopā ar soļotāju bijis gan karjeras virsotnēs, gan krituma brīžos. "Tāds speciālists var mainīt atlēta likteni."
Pēc soļotāja karjeras beigām – aizvadītās desmitgades vidū – Aigars diezgan sekmīgi izmēģināja spēkus maratonā, paralēli sākot fizioterapijas studijas tepat Latvijā. "Tomēr kaut kā tas viss man nelīmējās kopā," tagad atminas olimpiskais medaļnieks. Tālāk darba un studiju līkloči latvieti 2008. gadā aizveda uz ASV, Losandželosu, kurā pēc vairāku gadu studijām South Bay koledžā viņš ieguvis neiromuskulārās terapijas speciālista diplomu. Jau sākumā ģimenei pateicis, ka uz ASV brauc vienīgi pēc tā, bet pēc tam atgriezīsies dzimtenē. Darba bijis daudz arī turpat uz vietas, sākot jau ar ASV sprinteriem (pazīstamākie ir olimpiskais bronzas medaļnieks 100 metru un 200 metru distancē Volters Dikss un pasaules čempions 4 x 100 metru stafetē Lerojs Diksons), beidzot ar NBA zvaigzni Kobi Braiantu, kuram Aigars palīdzēja saārstēt celi. Nācis piedāvājums arī no NHL vienības Losandželosas Kings fārmkluba, tomēr šo darbu viņš nevēlējās uzņemties.
"Tas nozīmētu faktiski atteikties no ģimenes, tādas darba stundas. Puikam [Aigara dēlam Ralfam] tad bija tikai desmit gadu, viņš sāka iedzīvoties. Tas bija trīs gadu kontrakts, bet es nešaubos, ka vēlāk strādātu NHL. Tad pilnīgi noteikti ir punkts ģimenei. Tevis nav," skaidro Fadejevs.
Tomēr arī tagad ik pa laikam viņš dodas pie savā aprūpē esošajiem pasaules klases atlētiem uz ASV vai jebkuru citu vietu pasaulē, kurā viņi tobrīd trenējas: "Ja viņš salūst Antarktīdā, man pie viņa turp jādodas." Nav izslēgts, ka Aigaram nāksies braukt arī uz Riodežaneiro, kurā augustā norisināsies olimpiskās spēles. "Nekāds saldais ēdiens tas nav," viņš min un norāda, ka individuāli strādājošs speciālists nav olimpiskajā komandā, līdz ar to arī neuzturas olimpiskajā ciematā un tāpēc tā nebūt nav vilinoša perspektīva.
Visu rakstu par kādreizējo soļotāju, pašlaik fizioterapeitu Aigaru Fadejevu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!