Par ko festivālā runāsiet šogad?
Katru gadu mēs izvēlamies kādu ļoti sarežģītu tēmu, kas būtu aktuāla vecākiem, kuru bērniem ir autisms, jo nav noslēpums, ka šie cilvēki saskaras ar sabiedrības noraidījumu un pat bulingu. Tādēļ pirmajā gadā izvēlējāmies tēmu Dialogu aplis – lai iedotu vecākiem vārdus. Piemēram, ja kāds saka "tavs bērns ir stulbs", viņam vienkārši jāatbild: "Ziniet, manam bērnam ir autisms, un tā nebija mūsu izvēle." Respektīvi, nevis lai vecāki raud un skumst par šādu attieksmi, bet lai viņi būtu apbruņoti šādām situācijām.
Šogad piedāvāsim Šķēršļu telti – skatīsimies, kādi šķēršļi ir ceļā uz cilvēku sapņiem. Katru gadu ņemam vienu zinātnisko teoriju, un šogad tā būs Gabrielas Otingenas teorija – kā pozitīvo domāšanu pārvērst darbos un kā sasniegt reālus mērķus.
Sarunu festivālā jūs tikai diskutējat vai darāt arī praktiskas lietas?
Sadarbojoties ar partneriem, esam palīdzējuši izdomāt, kā cilvēki praktiski var sākt savu biznesu. Tāpat katru gadu mūsu teltī iegriežas vairāki ministri: piemēram, pagājušajā gadā ar izglītības ministri Andu Čakšu, runājot par izglītību un dzīvi, nosēdējām vairāk nekā stundu. Ar to Lampa ir unikāla –ikdienā mums nākas iet uz visām ministrijām, pašvaldībām un citām organizācijām, toties šajās divās festivāla dienās viņi nāk pie mums, jo Lampa ir satikšanās vieta. Tad mēs visu izrunājam, sapazīstinām cilvēkus un izdomājam daudzas jaunas lietas, ko darīt.
Pie mums ciemos tiek gaidīts ikviens interesents!
Varbūt tādā veidā izdevies atrisināt arī kādu sasāpējušu problēmu?
Jā. Piemēram, kāds sūdzējās, ka netiek pie konkrēta speciālista, un festivāla laikā tieši šis cilvēks (šajā gadījumā – izcila psiholoģe) iet garām mūsu teltij. Ir bijis, ka cilvēki saka: manam bērnam skolā dara pāri, un neviens nevar palīdzēt – un tieši tad satiekam pilsētas izglītības pārvaldes vadītāju, kurš vecākiem var atbildēt uz konkrētiem jautājumiem. Vai arī vienkārši apsēžamies zemē, un es dažu minūšu laikā iemācu bērnam lasīt, parādot pamatprincipus.
Tieši to šogad darīsim arī mūsu Šķēršļu teltī – mudināsim cilvēkus sarunāties, jo esam pamanījuši, ka cilvēki neprot uzdot sarežģītus jautājumus. Mums ir formulas, kā atbildēt uz uzbraucieniem, kā pateikt labus vārdus cilvēkam, kuru tu nevari ciest, bet kurš dažādu apstākļu dēļ tev blakus būs vēl nākamos trīsdesmit gadus. Sabiedrība ir daudzslāņaina un mainās ļoti lēni, tāpēc ir svarīgi iedot instrumentu un parādīt, ka ar sarunāšanos un laipnību var tikt daudz tālāk nekā tad, ja vienkārši gaidīsi, kad kāds pajautās, vai tev ir vajadzīga palīdzība. Tad cilvēki domā: nu, kāpēc viņi neredz, ka es ciešu? Un tā mēs visi ciešam.
Kāds vēl, tavuprāt, ir festivāla praktiskais pienesums?
Man patīk, ka Lampā es redzu supertalantīgus jauniešus, kuri festivāla ietekmē maina karjeras virzienu. Vienu gadu mums festivālā piešķīra dažus brīvprātīgos, un viena no meitenēm pēc tam mums palīdzēja vēl dažus gadus. Viņa mainīja dzīves mērķi, jo Lampa viņai iedeva izpratni, kā darbojas pasaule un ko tajā var darīt. Ļoti bieži jaunieši zina tikai pāris profesiju – pavārs, šoferis, pilots… Tāpēc domāju, ka Lampa ļoti daudziem ir palīdzējusi saprast, cik pasaule ir niansēta! Arī mūsu vecākiem mācām sarunāšanās kultūru, īpaši runājot par smagiem jautājumiem un cīnoties par savām tiesībām. Tad man šķiet, ka esam iedevuši vārdus, teikumus, formulas – kā risināt sarežģītas sarunas, kā diskutēt.
Sarunāšanās tev laikam ir ikdiena.
Mums jāsarunājas ar Iekšlietu, Veselības, Labklājības, Tieslietu un Izglītības un zinātnes ministriju. Viņi katrs runā citā valodā, katram ir savas un politiskās intereses. Nepietiek, ka mēs kliedzam; ir jāiemācās arī ieklausīties, kāpēc tas viss neiet tik ātri. Citādi esam dusmīgi.
Tāpēc, atgriežoties pie Lampas, mūsu lielākais ieguvums ir tas, ka šajā festivālā tiek nojaukti šķēršļi.
Vai gadu gaitā ir mainījies tēmu loks un to fokuss?
Esmu pamanījusi, ka tagad arī uzņēmēji meklē iespējas, kā sarunāties, un mēģina atrisināt svarīgus jautājumus, kuri ir saistīti vai nu ar iekšējo kultūru, komunikāciju, vai korporatīvo sociālo atbildību. Redzu, ka notiek aizvien dziļāka un daudzslāņaināka mijiedarbība starp dažādām instancēm, un tā ir milzīga vērtība. Nevis vienā pusē ir uzņēmēji, kuri saka: valsts mūs nesaprot, un otrā pusē valsts, kas saka: maksājiet nodokļus, mums ir ēnu ekonomika, uzņēmēji mūs nemīl… Mums ir svarīgi katram labi izdarīt savu darbu, un svarīga ir sajūta, ka brīdī, kad būs nepieciešams atbalsts, valsts mūs atbalstīs un, kad kritīsim, kāds mūs noķers, sniegs pakalpojumus nepieciešamajā līmenī.
Šīs nedēļas nogalē ir tik daudz dažādu pasākumu, ka grūti izvēlēties, kurp doties. Kādēļ tās varētu būt Cēsis?
Uz Lampu vajadzētu doties cilvēkiem, kuri grib uzdot jautājumus – par jebkādu tēmu. Protams, nav nekādas garantijas, ka atbildes varēs atrast uzreiz, taču jautājumi turpina strādāt gadiem ilgi. Tāpēc mums jāturpina tos uzdot – gan biznesmeņiem, gan politiķiem. Man liekas, tas ir galvenais stāstā par Lampu.