Iepriekšējā balsošana Seima vēlēšanās ir sākusies jau otrdien, galvenā vēlēšanu diena ir 13. oktobris, taču kopējā bilde par spēku samēru jaunajā parlamenta sastāvā būs skaidra tikai pēc 27. oktobra, kad notiks balsošanas otrā kārta tajos vienmandāta apgabalos, kuros tas nepieciešams, vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT. Politisko vērotāju vērtējumā priekšvēlēšanu kampaņa šoreiz bijusi samērā klusa, kas droši vien skaidrojams ar vispārējo nogurumu no balsošanas. Turklāt pamanāmākās debates izvērtušās nevis par līdzšinējā Seima un valdības paveikto vai nepaveikto, bet gan to, kāda loma Lietuvas politikā varētu būt skandalozajiem populistiem – partijai Nemunas rītausma, kas ir viens no trijiem jaunizveidotajiem politiskajiem spēkiem, kuri piedalās vēlēšanās.
Premjeres Ingrīdas Šimonītes izredzes uz palikšanu valdības vadītājas krēslā netiek vērtētas īpaši augstu. Jā, viņas reitings (17%) ir augstākais starp iespējamajiem premjerministra amata kandidātiem, un arī viņas pārstāvētajiem konservatīvajiem ir savs stabils elektorāts. Taču divu citu pašreizējā koalīcijā pārstāvēto partiju – Liberāļu kustības (LRLS) un Brīvības partijas (LP) – popularitāte ir ievērojami kritusies, un tas nozīmē, ka pat uzvaras gadījumā konservatīvajiem nāksies meklēt jaunus sadarbības partnerus, kas var izrādīties neiespējamā misija. Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, kurās aizvien lielāku lomu spēlē labējās partijas, Lietuvā, šķiet, politiskais svārsts noslieksies pa kreisi, un sociāldemokrātu līderei Vilijai Blinkevičūtei nāksies pildīt savu solījumu un atteikties no Eiroparlamenta deputātes mandāta, lai vadītu Lietuvas valdību.
Lielu lomu var nospēlēt arī vēlētāju aktivitāte. Jo zemāka tā būs, jo lielākas izredzes uz panākumiem pavērsies konservatīvajiem, kuri allaž spējuši mobilizēt savu elektorātu, sarunā ar BNN sacījis Vītauta Dižā Universitātes politikas zinātņu profesors Laurs Bielinis. Viņš atgādinājis, ka arī pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām prognozēta sociāldemokrātu uzvara, taču balsošanā piedalījās vien mazāk par 29% balsstiesīgo, un trīs mandātus ieguva konservatīvā partija Tēvzemes savienība–Lietuvas kristīgie demokrāti, bet sociāldemokrātiem nācās samierināties tikai ar divām vietām Eiroparlamentā.
JAUKTĀ SISTĒMA
Jau kopš 1992. gada, tātad neilgi pēc neatkarības atjaunošanas, Lietuvā ir spēkā jauktā vēlēšanu sistēma. 70 Seima deputātus ievēl pēc proporcionālās sistēmas, rēķinot, cik daudz balsu saņēmis tās vai citas partijas saraksts. Savukārt atlikušais 71 mandāts tiek dalīts vienmandāta vēlēšanu apgabalos, kur iespēja kandidēt ir arī personām, kas nepārstāv nevienu no Lietuvā reģistrētajām partijām. Šogad šādu neatkarīgo kandidātu ir astoņpadsmit.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 11. - 17. oktobra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!