Latvijas likumdošana nosaka, ka Valsts prezidenta amata kandidātu var izvirzīt jebkurš Saeimas deputāts. Daudzas kārtis sajaucis fakts, ka esošais prezidents Andris Bērziņš joprojām nav atklājis, vai kandidēs uz otro termiņu. Tas ļauj partijām ieturēt pauzi un apgalvot, ka pirms Bērziņa lēmuma uzzināšanas nav iespējams izteikt nekādus viedokļus. Vienlaikus izskatās, ka tieši Bērziņam ir handikaps attiecībā pret pārējiem kandidātiem un, ja vien viņš izlems kandidēt, politiķiem būs grūti sabiedrībai paskaidrot, kādēļ prezidents netiek pārvēlēts. Lai gan Latvijas liberālajās aprindās un tvitera publikā Bērziņš ir ļoti nepopulārs un brīžiem var rasties iespaids, ka viņa reitings vispār aizgājis mīnusā, realitāte ir nedaudz savādāka. Piemēram, SKDS veiktā pētījumā konstatēts, ka Bērziņš ir septītais populārākais Latvijas politiķis. Populārāki par Bērziņu ir tikai Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), Nils Ušakovs (Saskaņa), Ingmārs Līdaka (ZZS), Inguna Sudraba (No sirds Latvijai), Rihards Kozlovskis (Vienotība) un Jānis Dūklavs (ZZS).
No populārāko politiķu septiņnieka līdztekus Bērziņam kā potenciāla kandidāte uz prezidenta amatu kuluāru sarunās minēta vien Sudraba; līdz ar to noņemt no trases Bērziņu varētu būt sarežģīti. Cita lieta, ka Bērziņš var nekandidēt, ja nejutīsies pietiekami drošs, ka tiks ievēlēts. Skaidru atbalstu viņam paudusi vien ZZS, kuras Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sarunā ar Sestdienu sauc Bērziņu par savu kandidātu. ZZS par atbalstu kādam citam varētu domāt vien tad, ja Bērziņš nekandidēs vai arī negūs pietiekamu atbalstu Saeimas balsojumā. Pozitīvi par Bērziņu izsakās arī Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns, kuram ar viņu izveidojusies laba sadarbība. Vienlaikus gan viņš, gan trešo koalīcijas partneru - Nacionālās apvienības - Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš uzsver, ka nekāds lēmums vēl nav pieņemts un ir svarīgi sagaidīt esošā prezidenta lēmumu. Līdzīgu viedokli pauž arī No sirds Latvijai frakcijas vadītāja Inguna Sudraba un Saskaņas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs. Un vienīgi Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdis Dainis Liepiņš skaidri pasaka, ka Bērziņu neatbalstīs. Bērziņam, lai saglabātu prezidenta amatu, noteikti būs nepieciešamas arī opozīcijas balsis, jo galvenokārt Vienotībā, taču arī Nacionālajā apvienībā ir cilvēki, kuri varētu viņu neatbalstīt.
Gaidot Laimes lāci
Latvijas vidusslāņa aprindās aktuāls ir pieprasījums pēc nedaudz lecīga, skaļa un atraktīva prezidenta, apmēram tāda kā Igaunijas līderis Tomass Hendriks Ilvess. Un nav izslēgts, ka Latvija pie tāda arī varētu tikt. Kā spilgtākā kandidāte šajā sarakstā minēta eksprezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Viņa joprojām ir populāra sabiedrībā, un partijām, ja Vīķi–Freibergu kāds oficiāli izvirzītu, būtu grūti atrast argumentus pret. Lielākais šķērslis atkārtotai nonākšanai prezidentes amatā ir Vīķes–Freibergas cienījamais vecums (77 gadi) un veselības stāvoklis, kas varētu apgrūtināt aktīvu pienākumu pildīšanu. Kā vēl viens "Laimes lācis" tiek minēts mūžīgais prezidenta amata kandidāts, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, kuru lobē un, iespējams, arī oficiāli izvirzīs Nacionālā apvienība. Levitam varētu būt atbalsts arī Vienotībā un opozīcijā esošajā Reģionu apvienībā. Vienlaikus krustu pāri Levita cerībām vismaz šobrīd pārvelk ZZS frakcijas līderis Brigmanis, kurš norāda — Levita kandidatūru viennozīmīgi neatbalstītu, to nav pat vērts apspriest.
Jaunā zvaigzne
Ļoti ticams ir scenārijs, ka par Valsts prezidentu tiks ievēlēts kāds ar partijām nesaistīts cilvēks, kura vārds vēl nemaz nav izskanējis un kurš, visticamāk, par savu iespējamo ievēlēšanu neko pat nenojauš. Šāds cilvēks noteikti būtu labāks orators par Bērziņu, arī gados jaunāks, Eiropas vērtībām atbilstošāks un daudz vairāk uzmanības veltītu ārpolitikai, nevis iekšpolitikai. Tas patiktu arī partijām, kuras ir ieinteresētas iekšpolitiski pasīvā prezidentā. Daudzi politiķi joprojām ar nostalģiju atceras Vīķes–Freibergas laikus, kad prezidente galveno uzmanību koncentrēja uz ārpolitiku. Daudzi avoti šāda cilvēka ievēlēšanu min kā apmēram vienlīdz iespējamu Bērziņa palikšanai amatā, tomēr problēma ir tā, ka šāds kandidāts vēl nav sameklēts un nav zināms, vai to vispār izdosies izdarīt. Nesen no valdošās koalīcijas politiķiem izskanēja aicinājums Valsts prezidenta kandidātu meklējumos iesaistīties arī radošajai sabiedrībai. Sestdienai ir zināms, ka daudzi nosaukuši zinātnieka, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora Ivara Kalviņa vārdu. Ja atceramies, savulaik arī Vīķes–Freibergas vārds pirmoreiz izskanēja šādās neformālās radošo cilvēku sanāksmēs.
Visu rakstu par Prezidentiem lasiet 6. marta žurnālā Sestdiena!