Pēdējās izmaiņas informātikas mācību programmās liecina, ka datorzinību pamatu apguve nobīdās uz pamatskolas klasēm (5.- 7. klases) un tiek atjaunota tikai 10. klasē. Šī situācija O. Bojarunam kalpoja par ierosmi datorprogrammu komplekta radīšanai neorganiskajā ķīmijā pamatskolai. Ķīmija netika izvēlēta gadījuma pēc. Pirmkārt, neorganiskās ķīmijas kursā ir pietiekami liels skaits tēmu, kuru apguve prasa izstrādāt noteiktas iemaņas, daudzkārtēji atkārtojot speciāli atlasītus vingrinājumus. Radīt šo iemaņu pamatus tagad licejā palīdz datorizētas apmācības programmas, un neorganiskās ķīmijas kurss 8.-9. klasē var aizpildīt to tukšumu saskarsmē ar datortehniku, kāds izveidojies informātikas priekšmetā starp 7. un 10. klasi, skolotājs skaidro.
Pat pati pilnīgākā datorprogramma pedagoģiskā efekta ziņā ļoti bieži zaudē iedvesmojošam pasniedzējam, kas prot uzturēt kontaktu ar auditoriju, vai labi uzrakstītai mācību grāmatai. Tāpēc uzsvars šoreiz tika likts uz iespēju skolēnam strādāt maksimāli patstāvīgi, bet skolotājam - esošos uzdevumus un tēmas laiku pa laikam papildināt ar jauniem vingrinājumiem. Datorprogrammu komplekts sadalīts divās daļās: programmu pakete skolotājam un programmu pakete skolēnam. Skolotāja programmu pakete ietver divas programmas: formulu redaktoru (Edit) un skolēnu zināšanu kontroles programmu (Servis). Programmu paketē skolēniem savukārt iekļautas apmācības un kontroles programmas 10 tēmās (Ķīmija) un ķīmisko elementu periodiskā tabula.
Priekšmeta skolotājs nepieciešamajās tēmās rada vajadzīgo dažādas grūtības pakāpes uzdevumu skaitu ar dažādiem variantiem, izmantojot redaktoru Edit (variantu skaits nav ierobežots). Skolēni strādā ar kontrolējošām un apmācošām programmām pēc tēmām un variantiem, kādus norādījis skolotājs. Apmācošo programmu īpatnība ir tā, ka pēc divām nepareizām atbildēm skolēnam tiek parādīta pareizā. Šajās programmās skolēns arī var izmantot divu veidu palīdzību: gūt pilnu informāciju par katru ķīmisko elementu, kā arī izsaukt ieskaņotu videofragmentu, kur tēmu izskaidro skolotājs.
Kontrolējošo programmu atšķirīgā iezīme savukārt ir tā, ka tās ļauj kļūdas apskatīties tikai pēc visa varianta izpildes. Šeit skolēni kā palīdzību var izmantot tikai ķīmisko elementu periodisko tabulu. Aprēķiniem skolēni lieto iebūvēto kalkulatoru. Kontrolējošo programmu izmantošanas pieredze pedagogiem atklāja interesantu faktu - daudzi skolēni, kuri uzskatīja, ka tēmu ir apguvuši labi, pēc savu rezultātu analīzes atklāja, ka materiālu zina daļēji vai nemaz. Iespēja ar kontroles programmām ātri (stundas laikā) analizēt savas kļūdas tagad skolēniem sniedz noturīgākas zināšanas, stāsta O. Bojaruns.
Neorganiskās ķīmijas datorprogrammu komplekts ir tīkla variants un ir paredzēts visas klases vai skolēnu grupas darbam, tāpēc ļauj skolotājam plaši analizēt visas klases sniegumu. Protams, tas neizslēdz arī individuālā darba iespēju. Ar programmas Servis palīdzību skolotājam ir iespēja aplūkot katra skolēna darbu, analizēt, kādas kļūdas viņš pieļauj, kā arī izdrukāt vai ekrānā aplūkot visas klases paveikto.
Ja jāizceļ šī programmu komplekta spēcīgās puses, to ir vairākas. Bērniem iespēja apgūt ķīmiju ar datora palīdzību izraisa paaugstinātu interesi par šo priekšmetu. Skolēniem, strādājot patstāvīgi, ir atvieglota kontroles un paškontroles sistēma. Laiks stundās tiek izmantots efektīvāk, jo ir novērsts mehāniskais rutīnas darbs. Tāpat ir pastiprinājusies atgriezeniskā saite starp skolotāju un skolēnu.