Lielai daļai skolēnu, it sevišķi mūslaikos, ķīmija joprojām līdzinās ķīniešu ābecei, par kuras simbolu kļuvusi ikvienas skolas ķīmijas kabinetā pie sienas piekarinātā Mendeļejeva tabula. Taču, kā norāda All About History, pašlaik tā ir krietni pārskatāmāka, saprotamāka un pilnīgāka par to uzmetumu, kas 1869. gada 6. martā tika demonstrēts Krievijas Ķīmijas biedrības sēdē. Lai izvairītos no pārpratumiem, jāpiebilst, ka šis datums minēts saskaņā ar Krievijā tolaik lietoto Jūlija kalendāru, bet pēc Gregora kalendāra, ko lielā daļā pasaules izmanto mūsdienās, todien bija jau 18. marts.
Datumam gan nav tik lielas nozīmes, jo Dmitrijs Mendeļejevs, kurš savas sistēmas izstrādāšanai bija veltījis vairākus gadus, jau iepriekš tabulas uzmetumu bija publicējis nelielā tirāžā iznākušā mācību grāmatā un pārtulkojis arī vāciski. History.com atgādina, ka arī Rietumeiropā vairāki zinātnieki (pazīstamākais ir vācietis Lotārs Meijers) bija nonākuši pie Mendeļejevam līdzīgiem secinājumiem, veidojot tabulas, kas balstītas ķīmisko elementu atommasā, taču vēlākie pētījumi apliecināja, ka tieši Mendeļejeva aplēses bija precīzākās.
SAPŅI PIEPILDĀS
Daudzās publikācijās joprojām tiek tiražēts mīts, ka Mendeļejevs šo tabulu ieraudzījis sapnī, raksta All About History. Pavisam bez pamata šī leģenda nav, jo kādā intervijā XIX gadsimta nogalē viņš patiešām kaut ko līdzīgu apgalvojis, taču tas bijis domāts kā joks, kas nez kādēļ uztverts ar lielu nopietnību. No otras puses, par sapņošanu patiešām iespējams runāt, jo krievu ķīmiķa lielais mērķis bija gūt izpratni par pašiem ķīmijas pamatiem – kādēļ ķīmiskajiem elementiem piemīt tās vai citas īpašības.
Oxford Press raksta, ka intuitīva izpratne par to, ka ķīmiskie elementi veido kādu kopēju un loģisku sistēmu, Mendeļejevam radusies, kad viņš knapi bija pārsniedzis 20 gadu slieksni.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 1. - 7. marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!